Pēc globālās finanšu krīzes kreditēšanas aktivitāte attiecībā pret tautsaimniecības apjomu Latvijā ir sarukusi vairāk nekā trīskārt, secinājusi Latvijas Banka “Finanšu pieejamības pārskatā 2023”.
Latvijas Banka sagatavojusi “Finanšu pieejamības pārskatu 2023”, kurā detalizēti izvērtēta kreditēšanas un citu finansēšanas avotu situācija Latvijā, kā arī analizēti faktori, kas ierobežojuši finansējuma pieejamību Latvijā pēdējo 10–15 gadu laikā.
Kā uzsver viens no pārskata autoriem, Latvijas Bankas Pētniecības daļas vadītājs Kārlis Vilerts, stabila piekļuve finansējumam ir svarīga veselīgas tautsaimniecības sastāvdaļa, kas balsta investīciju aktivitāti un tādējādi arī veicina ekonomisko izaugsmi. Tāpēc labi funkcionējoša finanšu sistēma ir viens no elementiem, kas stiprina valsts ilgtermiņa ekonomisko attīstību.
Pēc globālās finanšu krīzes kreditēšanas aktivitāte attiecībā pret tautsaimniecības apjomu Latvijā ir sarukusi vairāk nekā trīskārt: vēl 2011. gadā izsniegto kredītu atlikums bija tuvu 90 % no iekšzemes kopprodukta (IKP), bet 2023. gada 2. ceturksnī tas bija tikai 27.1 % no IKP. Lai gan sākotnēji pēc globālās finanšu krīzes pārmērīgu parādsaistību samazināšanās bija pamatota, kreditēšana turpināja būt vāja, arī neraugoties uz mājsaimniecību, uzņēmumu un valsts finansiālās situācijas būtisko uzlabošanos. Ilgstoša un nozīmīga kreditēšanas apjoma krituma iemesli ir meklējami gan finansējuma piedāvājuma, gan arī pieprasījuma pusē.
Pārskatā nosaukti gan piedāvājuma, gan pieprasījuma faktori, kas kavē kreditēšanu. Būtiskākais secinājums: sarūkošā kreditēšanas aktivitāte uzņēmumu segmentā ir lielākā mērā saistāma ar ierobežoto finansējuma pieejamību, nevis ar uzņēmumu vēlmi un spēju aizņemties. Proti, tas, ka vienlaikus ar uzņēmumu finansiālās situācijas uzlabošanos ir novērojams kreditēšanas aktivitātes kritums, liecina par kredītu pieejamības pasliktināšanos.
Mājsaimniecību finansiālā situācija un spēja uzņemties saistības ir krietni uzlabojusies, tomēr tas nav atspoguļojies nozīmīgā mājokļu kreditēšanas aktivitātes kāpumā. Jaunu mājokļu būvniecības aktivitāte ir krietni zemāka nekā Lietuvā un Igaunijā. Tā iemesli meklējami vairākās strukturālajās nepilnībās, piemēram, ar būvniecības procesu saistītajos birokrātiskajos šķēršļos, kā arī samērā augstajās kredītu procentu likmēs un kredītu nepieejamībā reģionos.
