Portāls «Apollo» aptaujāja vairākas bankas, lai noskaidrotu, vai tās ir gatavas atpazīt jauno vienoto valūtu.

Aptaujātie banku pārstāvji apgalvo, ka problēmu ar jauno eiro naudaszīmju atpazīšanu pēc 2014.gada 1.janvāra nevajadzētu būt nedz banku filiālēs, nedz iemaksājot naudu iemaksu bankomātos. Tomēr problēmas sev varētu sagādāt paši cilvēki, kuriem ir ieradums līdzās naudas banknotēm glabāt dažādus «nieciņus», kas mēdz pielipt banknotēm un šādā gadījumā bankomāti naudaszīmi neatpazīst.

«Swedbank» preses sekretāre Kristīne Jakubovska norādīja, ka iedzīvotājiem nav pamata uztraukumam, jo, tā kā eiro valstī nākamgad būs jaunā valūta, tad notiek ilgs sagatavošanās process tās ieviešanai – gan tehnikas iepirkšana, gan tās attiecīga sagatavošana.

«Eiro būs Latvijas valūta un, protams, ka banka būs pilnībā gatava strādāt ar eiro kā ar nacionālo valūtu,» sacīja Jakubovska, piebilstot, ka visas bankas sistēmas tiek sagatavotas gan pārejas brīdim, kad būs krietni lielāka skaidrās naudas apstrāde, gan arī tālākam darbam ar eiro.

Paralēli tehnisko ierīču ieviešanai un sagatavošanai tiekot veikta arī bankas darbinieku apmācība. Tā kā eiro nav jauna naudaszīme  bankas darbiniekiem, tad papildus apmācību virziens esot saistīts ar to, ka ar eiro būs jāstrādā kā ar nacionālo valūtu.

Arī «Nordea» bankas Latvijas filiāles pārstāve Signe Lonerte uzsver, ka problēmu ar to, ka bankas tehniskās iekārtas varētu neatpazīt jaunās eiro banknotes, nebūs. Viņa atgādina, ka bankas jau no gada sākuma ļoti rūpīgi gatavojas eiro ieviešanai, paredzot tehniskos sagatavošanās darbus, tostarp dažādu bankas sistēmu un procesu sakārtošanu, gan arī komunikāciju ar bankas klientiem un sabiedrību kopumā.

«Šobrīd aktīvi veicam sistēmu testēšanu, lai pārliecinātos, ka līdz ar valūtas maiņu bankas sistēmas darbosies atbilstoši prasībām un klienti jau no 2014.gada 1.janvāra ērti varēs veikt norēķinus un citas finanšu darbības eiro valūtā,» norāda Lonerte.

Savukārt SEB bankas pārstāve Kristīne Martinsone skaidroja, ka bankomātus uzturošā bankas struktūrvienība, kas rūpējas par bankomātu pārveidošanu atbilstoši jaunās valūtas prasībām, ir tam rūpīgi pievērsusi uzmanību, jo Latvijā viens no lielākajiem strīdus jautājumiem bija – vai bankomāti varēs gana precīzi atpazīt piecu eiro naudaszīmi. Arī Igaunijas pieredze, ieviešot eiro, liecinājusi, ka diezgan bieži bijušas situācijas, kad piecu eiro naudaszīmes netika izdotas klientiem. Tas bija saistīts ar to, ka piecu eiro naudaszīmes ražošanā izmantots tehniski atšķirīgs papīrs, nekā pārējām eiro banknotēm.

«Bankomātos nauda skaitīšana notiek ar ritentiņiem vai sūknīšiem. Atkarībā no bankomātu tehniskās uzbūves radās situācijas, kad bankomātos ar šiem tā saucamajiem «ritentiņiem»  piecu eiro banknotes mēdza iestrēgt vai pazust, jo tīri tehniski to papīrs ātrāk nolietojās,» skaidroja Martinsone.

Arī šīs bažas pašlaik ir novērstas, jo šogad piecu eiro banknotes izlaistas no jauna un lielākā daļa banknošu, kas cirkulēs Latvijā, būs jaunā veida piecu eiro banknotes, kuru papīrs ir atbilstošs pārējo banknošu papīram.

Banka veikusi testus ar visiem iespējamajiem bankomātu modeļiem – no visiem testa rezultātiem situācijas, kad banknote ieķertos vai netiktu izdota, bijis ļoti neliels. Pārbaudītas arī pārējās banknotes, par kurām iepriekš nemaz nebija bažu, ka tās varētu neatpazīt.

Martinsone norādīja, ka SEB bankas eksperti esot padomājuši arī par to, lai bankomāti, skaitot jaunās eiro banknotes, tās sakārtotu, lielākas vērtības banknotes izvietojot apakšā, bet mazākas – virspusē, līdz ar to mazinot risku, ka vērtīgāko naudu, piemēram, aizpūš vējš.

Vienlaikus Martinsone norādīja, ka, iemaksājot naudu iemaksas automātos, var gadīties kādas pašu klientu radītas «tehniskas ķibeles». Atsevišķos gadījumos klientu nauda netiek pieņemta, jo cilvēki makos mēdz turēt saspraudītes vai lielveikalu akciju uzlīmes, kas mēdz pielipt banknotēm un bankomāti tās vairs neatpazīst.

«Bankomāti šādus tehniskus traucējumus nespēj nolasīt, tie spēj nolasīt tikai tīru banknoti. Šādi gadījumi ir reti, taču tomēr  ir sastopami ar latu banknotēm, tāpēc nevar izslēgt, ka tas var gadīties arī ar eiro banknotēm,» sacīja Martinsone, norādot, ka cilvēkiem nevajadzētu makos nēsāt dažādas sīkas «sadzīves lietiņas».bankaseiroKristīne JakubovskaKristīne MartinsoneSigne Lonerte