Viens no akūtākajiem jautājumiem ne tikai Latvijā, bet arī citviet pasaulē ir skolotāju novecošanās. Latvijā viņu vidējais vecums ir 48 gadi (Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas jeb OECD valstīs 44 gadi). Turklāt 51% Latvijas pedagogu ir vecāki par 50 gadiem (OECD valstīs – 34%). Tas nozīmē, ka nākamajā desmitgadē būs jāatjauno apmēram puse skolotāju, liecina Starptautiskā mācīšanas un apguves pētījuma (TALIS) skolotāju aptaujas rezultāti, vēsta NRA.lv.
Arī skolu direktori ir vidēji 54 gadus veci (OECD – 52 gadi), bet ceturtā daļa pārsniedz 60 gadu vecumu (OECD – 20%). Skatoties no dzimumu rakursa – Latvijā 89% (OECD 68%) pedagogu profesijā strādājošo ir sievietes, viņas ir arī lielākoties skolu vadītājas – 84% (OECD 47%).
Izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska preses konferencē atzina, ka skolotāju novecošanās jautājums ir aktuāls ne tikai Latvijā, bet daudzviet pasaulē. Arī tas, ka skolu par savu darbavietu lielākoties izvēlējušās sievietes, neizbrīna, taču satrauc gan. Tā nu iznāk, ka izglītības sistēmā ir sievišķā dominance, kas, protams, ietekmē bērnus, it īpaši zēnus, un tas nav ne labi, ne slikti, tomēr dzimumu balanss atstātu iespaidu dažādos aspektos – tas izlīdzinātu valsts attīstības un domāšanas spektru, tostarp nebūtu tāda pārrāvuma eksaktajās jomās. Ministri sevišķi satraukusi aina ar direktoriem. Ir trīs aspekti, kas ir pārdomu vērti: pirmais – sieviešu vadītāju dominance, otrais – vecums (25% tas ir 60+), trešais – studiju posmā neapgūta vadības teorija.
Viņa nebūt nesaista vecumu ar jaunu vai vecu domāšanu, taču sistēma, kurā šie cilvēki ir izglītojušies un attīstījuši savus talantus, ir bijusi krietni citāda, nekā tas ir šobrīd.
I. Šuplinsku iepriecinājis fakts, ka 74% Latvijas pedagogu šo profesiju izvēlējušies apgūt kā pirmo savā karjerā. Tas nozīmē, ka liela daļa to izjutuši kā aicinājumu un misiju. Atbildēs dominē arī uzstādījums, ka viņus šis darbs uzrunājis, jo viņiem rūp bērnu izaugsme un viņi gribējuši ietekmēt sabiedrības procesus. Svarīgi, ka savulaik daudzi iestājušies pedagoģijas programmās, izturot konkursa atlasi. Kā pozitīvs fakts ministrei šķitis skolas vides novērtējums, proti, 95% skolotāju piekrīt tam, ka skolēni un skolotāji savstarpēji labi saprotas. Tomēr 9% direktoru uzsvēruši, ka regulāri notiek iebiedēšanas un aizskaršanas gadījumi skolēnu vidū (OECD 14%). Interesanti šķitis, ka 80% skolotāju regulāri novērtē skolēnu izaugsmi, sniedzot tūlītēju atgriezenisko saikni, bet 47% bieži vien ļauj skolēniem pašiem novērtēt savu izaugsmi. Viņai gan esot aizdomas, ka tas ir paaugstināts rādītājs, bet būtu priecīga, ja jaunā mācību satura kontekstā tas netiktu pazaudēts. Būtiski atšķirīga situācija Latvijai ir attiecībā uz darbu ar imigrantu bērniem. Te tikai 1% skolotāju strādā skolās, kur ir vismaz 10% imigrantu izcelsmes skolēnu, kamēr OECD valstīs vidēji 17%.
Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes Izglītības pētniecības institūta direktoram Andrejam Geskem pārdomas raisījis fakts, ka skolās ir tik maz jauno skolotāju. Tas liek domāt arī par skolas vidi un to, kas ar šo vidi nav kārtībā. Iespējams, ka tieši atbalsta trūkums traucē ienākt jaunajiem speciālistiem. Ja tikai 20% jauno atzīst, ka viņiem ir mentors, tas neliecina par atbalstošu attieksmi. Te ir jautājums arī par skolu vadītāju izglītību personālvadībā un līderībā. Viņš piebilda, ka pētījumā iegūtā informācija tiks iekļauta jaunajā studiju programmā pedagogiem, lai risinātu vadības un līderības jautājumus. Aptaujas rāda, ka tikai 36% direktoru (OECD 54%) pabeiguši apmācību programmu vai kursus par skolas vadību vai direktoru izglītības programmu un kursus, bet 45% no viņiem pirms stāšanās amatā ir pabeiguši izglītības vadības programmu vai kursus (OECD 54%).
TALIS aptauja pirmo reizi notika 2008. gadā, un tajā piedalījās 24 valstis. 2013. gadā tika rīkots otrais aptaujas cikls, kurā pirmo reizi piedalījās arī Latvija. Šajā aptaujā tika salīdzinātas 34 valstu izglītības sistēmas. Pērn dalībnieku skaits sasniedza jau 48 valstis no visiem pasaules kontinentiem. No Latvijas aptaujā piedalījās 135 skolas, 136 direktori, vairāk nekā 2000 skolotāju. Pētījumā ir iekļautas deviņas galvenās tēmas: skolotāju mācību prakses, skolas vadība, skolotāju profesionālās prakses, izglītība un sākotnējā sagatavošana darbam, atgriezeniskā saite un izaugsme, skolas iekšējais klimats, apmierinātība ar darbu, ar profesiju saistītās cilvēkresursu problēmas un attiecības ar ieinteresētajām pusēm, kā arī pašefektivitāte.
Aisma Orupe
Foto: Pexels
