Pēc ministra teiktā, palielinoties inflācijas spiedienam, pamatojoties uz energoresursu cenām pasaulē, būtiski ir rēķināt, vai var samazināt abus nodokļus – PVN un darbaspēka nodokli – vienalicīgi.

Pavļuts ir pārliecināts, ka plānoto PVN samazinājumu par 1% izjustu arī iedzīvotāji, tikai jautājums ir, kā izdosies vienoties ar tirgotājiem, uzņēmējiem, lai cenas precēm un pakalpojumiem netiktu paaugstinātas uz degvielas cenu kāpuma rēķina, raksta NRA.lv.

Lielāks PVN samazinājums, pēc ekonomikas ministra domām, būtiski palielinātu valsts budžeta deficītu, jo PVN ir viens no būtiskākajiem ieņēmumu avotiem.

Pavļuts solīja, ka pašlaik nav jautājums samazināt vai nu PVN, vai darbaspēka nodokli, jo būtu nepieciešams samazināt abus, bet tas jādara pakāpeniski un kompleksi. "Jautājumu par darbaspēka nodokļa samazināšanu es saglabāšu dienaskārtībā," solīja ministrs.

Jau ziņots, ka piektdien, 27.aprīlī būs pieejams Finanšu ministrijas (FM) ziņojums, kurā tiks izvērtēta nodokļu samazinājuma ietekme uz tautsaimniecību un valsts budžetu.

Finanšu ministrija, ņemot vērā situāciju eirozonā un citus globālās izaugsmes riskus, šā gada martā samazināja makroekonomiskās attīstības prognozes. FM martā prognozēja Latvijas IKP izaugsmi šim gadam 2% apmērā iepriekšējo 2,5% vietā.

Valdības prognoze šim gadam bija 2,5% izaugsme, un tā tika ņemta par pamatu, veidojot valsts budžetu. Savukārt Latvijas Banka jau iepriekš savas IKP prognozes šim gadam samazināja līdz 1,3%.Daniels Pavļutspvn