Līdz ar ekonomiskās situācijas uzlabošanos, Latvijā jau pašlaik pakāpeniski palielinās pieprasījums pēc darbaspēka. Tomēr nākotnē nevaram rēķināties ar strauju nodarbinātības pieaugumu, jo izaugsme lielākā mērā balstīsies uz produktivitātes kāpumu, liecina Ekonomikas ministrijas sagatavotās vidējā (līdz 2020.gadam) un ilgtermiņa (līdz 2030.gadam) darba tirgus prognozes, kas izstrādātas, balstoties uz Ekonomikas ministrijas tautsaimniecības attīstības un demogrāfijas scenārijiem.
Ministrija prognozē, ka vidējā termiņā, neveicot apsteidzošus pārkārtojumus darba tirgū, saglabāsies jūtamas disproporcijas starp darbaspēka pieprasījumu un piedāvājumu. No vienas puses to noteiks neatbilstības starp darba tirgū pieprasītajām un piedāvātajām prasmēm, no otras – darbaspēka pieprasījuma un piedāvājuma reģionālās disproporcijas.
Vislielākais darbaspēka ar augstāko izglītību piedāvājuma pārsvars pār pieprasījumu var veidoties sociālajās zinātnēs, komerczinībās un tiesībās. Disproporcija starp pieprasījumu un piedāvājumu šajā grupā 2020.gadā būs lielāka kā 2011.gadā. Apmēram 10% šādu speciālistu būs spiesti strādāt citā profesijā, kas neatbilst iegūtai izglītībai. Piedāvājums pārsniegs pieprasījumu arī tādās izglītības jomās kā humanitārās zinātnes un māksla, izglītība un pakalpojumi.
Savukārt citās izglītības jomās var nākties saskarties ar nepieciešamo speciālistu iztrūkumu – lai nodrošinātu tautsaimniecības vajadzībām atbilstoša darba spēka veidošanos, augstākajā izglītībā ir jāpalielina piedāvājums inženierzinātnēs, informācijas un komunikācijas tehnoloģijās, kā arī atsevišķās veselības aprūpes jomās.
Vislielākās problēmas atrast darbu būs iedzīvotājiem ar pamata vai vispārēju vidējo izglītību, t.i. bez apgūtām prasmēm kādā no profesijām. Šādi iedzīvotāji nākotnē varētu veidot pusi no kopēja bezdarbnieku skaita.
Vidējā izglītībā pašlaik mainās audzēkņu skaita sadalījums starp vidējo profesionālo un vidējo vispārējo izglītību, tomēr, lai vidējā termiņā novērstu iespējamās disproporcijas darba tirgū, izmaiņām par labu vidējai profesionālai izglītībai ir jānotiek straujāk.
Vidējā profesionālajā izglītībā jāpalielina piedāvājums lauksaimniecības speciālistu sagatavošanā, metālapstrādes, mašīnbūves un tām radniecīgu jomu speciālistu sagatavošanā, rūpniecisko iekārtu un mašīnu operatori sagatavošanā, kā arī atsevišķu pakalpojumu nozaru speciālistu sagatavošanā – informācijas apstrādē, viesnīcu, restorānu un tūrisma jomā, u.c.
„Jauniešiem, domājot un pieņemot lēmumus par savu nākotnes profesiju, jāapzinās, ka ekonomika nepārtraukti mainās. Šodien mēs vēl nezinām, kādus speciālistus tirgus prasīs rīt vai parīt, tomēr diezgan droši varam teikt, ka pieprasījums pēc ražošanas tehnoloģiju speciālistiem, inženieriem un citiem eksakto zinātņu profesionāļiem pieaugs. To varam vērot jau tagad. Vienlaikus ne tikai jauniešiem, bet arī jau darba gaitas sākušajiem ir jābūt gataviem dzīves laikā mainīt savu nodarbošanos atbilstoši izmaiņām ekonomikā. Viena no šodienas lielākajām vērtībām darba tirgū ir starpdisciplināras zināšanas, spēja piemēroties jauniem apstākļiem, būt gatavam mācīties, apgūstot jaunas prasmes un zināšanas,” uzsver ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts.
Ņemot vērā darba tirgus, demogrāfijas un ekonomikas attīstības prognozes, Ekonomikas ministrija uzskata, ka ir jāuzlabo dažādu institūciju sadarbība darba tirgus apsteidzošo pārkārtojumu īstenošanā, nodarbinātības politika ir jāpārorientē no bezdarba apkalpošanas uz nodarbinātības veicināšanu.
Vienlaikus Ekonomikas ministrijas skatījumā ir jāveicina darba devēju aktīva līdzdarbošanās potenciālā darba spēka kvalitātes pilnveidošanā (prakses vietas, līdzdalība izglītības programmu izstrādē, aktīvās darba tirgus politikas pasākumi). Tāpat jāpilnveido mūžizglītības sistēma, lai novērstu jau pašlaik pastāvošās neatbilstības darba tirgū un mazinātu strukturālā bezdarba riskus, kā arī jāatgriež izglītības sistēmā jauniešus, kuri nav ne apmācībās, ne nodarbinātībā, kvalifikācijas un prakses iegūšanai.
bezdarbniekiDaniels Pavļutsdarba tirgus
