Janvārī gada inflācija saglabājās ļoti zema (0.4%), taču kļuva pozitīva, nedaudz pieaugot tabakas un autogāzes akcīzei, kā arī nelielu kāpumu piedzīvojot siltumenerģijas un vairāku neregulējamo pakalpojumu cenai. Sezonālais dārzeņu un kartupeļu cenu kāpums bija lielāks nekā pērn, palielinot gada inflāciju par 0.2 procentu punktiem, tā veidojot pusi no gada inflācijas.

Ārējo faktoru ietekme uz cenu līmeni janvārī bija labvēlīga – naftas cenu vidējais līmenis nepārsniedza to, kāds bija vērojams decembrī; pārtikas cenas pasaulē pat nedaudz saruka, galvenokārt samazinoties cukura cenām, arī palielinātais tirdzniecības apjoms un pirmās labās ražas Dienvidu puslodē labvēlīgi ietekmēja graudaugu produktu cenas.

Ārējo faktoru ietekme samazināja preču cenu vidējo kāpumu, kas mēneša laikā bija 0.5%. Pakalpojumu cenas pret iepriekšējo mēnesi tajā pašā laikā pieauga par 1.1%, kas ir nedaudz mazāk nekā vidēji janvārī iepriekšējo desmit gadu laikā (pat iekļaujot periodu ar cenu samazināšanos). Šogad janvārī cenas pārsvarā auga ar tūrismu un ēdināšanu saistītiem pakalpojumiem, kā arī personīgās aprūpes pakalpojumiem, kas ir raksturīgi ekonomikas izaugsmes apstākļiem, pakāpeniskam ienākumu pieaugumam.

Gada inflācijas līmenis tuvākajos mēnešos turēsies pozitīvos skaitļos, kā tas parasti ir vērojams ekonomikas izaugsmes apstākļos. Tomēr ir vairāki faktori, kuru ietekmē inflācijas līmenis vēl arvien var saglabāties zems. Piemēram, neliels dabasgāzes cenas kritums jau bija vērojams decembrī (rūpnieciskajiem patērētājiem; un tas labvēlīgi ietekmēja siltumenerģijas cenu) un janvārī (mājsaimniecībām). Savā janvāra vērtējumā AS “Latvijas Gāze” lēš, ka dabasgāzes cena rūpnieciskajiem patērētājiem, tostarp siltumenerģijas ražotājiem, vēl varētu nedaudz samazināties tuvāko mēnešu laikā. Janvāra vidū siltumenerģijas cena Valmierā nedaudz pieauga, taču martā tā saruks Daugavpilī. Sabiedriskā transporta cena Rīgā varētu saglabāties esošajā (zemākā nekā pērn) līmenī līdz decembrim. Gada laikā varētu sarukt arī starpoperatoru norēķinu tarifi (tas samazinās sakaru pakalpojumu cenu).

Cenu vērošanas iniciatīvas dati par jūliju–janvāri rāda, ka, pārveidojot pievilcīgas un t.s. apaļas cenas no latiem uz eiro, ir sastopami gadījumi, kad cenas ir kā sarukušas, tā augušas. Lai gan cenu pieaugumu skaits ir nedaudz lielāks, to krituma apmēri ir pat lielāki. Tā kā monitoringā izmatotais preču un pakalpojumu kopums neatspoguļo patēriņa cenu indeksu (PCI), tad te nevarētu runāt par precīzu ietekmes uz inflāciju novērtējumu. Turklāt daudzas cenu pārmaiņas var būt īslaicīgas, tādējādi sezonai netipisku cenu pārmaiņu (piemēram, eiro ieviešanas) ietekmi uz inflāciju būs iespējams novērtēt šī gada pavasarī-vasarā.

Daina Paula, Latvijas Bankas ekonomiste

Eksperta viedoklis sadarbībā ar Makroekonomika.lv