Latvija Eiropas Savienības (ES) patvēruma meklētāju pārvietošanas programmas ietvaros līdz šim uzņēmusi 346 bēgļus. Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (V) atzīst – no pārvietošanas programmā atvestajiem Latvijā varētu būt palikuši vien uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmi cilvēki.
Kā liecina Nodarbinātības valsts aģentūras informācija, šobrīd aktīvi darba meklējumos atrodas 37 cilvēki. Šī pusotra gada laikā darbs atrasts 20 cilvēkiem. “Bet, protams, ir iespēja, ka šie cilvēki ir atraduši darbu arī bez mūsu palīdzības,” LTV raidījumam “Panorama” norādīja aģentūras bēgļu projekta vadītāja Antra Jansone.
Darbs šiem cilvēkiem atradies kokapstrādes, būvniecības, dārzkopības un ēdināšanas jomās.
Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis atzīst – saņemot statusu, bēgļi visbiežāk dodas prom no Latvijas.
“Un te nu veidojas tā problēma, ko es arī esmu iezīmējis, ka ir virkne ģimeņu atgrieztas atpakaļ. Tad rodas šī situācija, ka viņām nav pabalsta, jo tagad, pēc jaunā regulējuma, ja viņi nereģistrējas Nodarbinātības valsts aģentūrā, tad viņi zaudē tiesības uz pabalstu,” norādīja ministrs.
Līdz šim uz Latviju atpakaļ atsūtītas trīs aizceļojušās ģimenes. Viena bijusi ar maziem bērniem, tāpēc Iekšlietu ministrija izņēmuma kārtā viņus izmitinājusi “Mucenieku” centrā, lai gan pēc likuma, viņiem nav tiesību tur uzturēties.
Tieši ar mērķi, lai pēc statusa saņemšanas patvēruma meklētāji nepaliktu uz ielas, Rīgas dome 2016.gadā atvēra Patvērumu meklētāju uzņemšanas koordinācijas centru. Lai arī mājvietas atrašanas problēma ir samilzusi, dome šo koordinācijas centru oktobra sākumā likvidējusi.
Rīgas dome gan sola, ka uz centra radītās atbalsta sistēmas pamatiem pašvaldība būs gatava palīdzēt ikvienam bēglim, kurš tur vērsīsies.
Jau ziņots, ka atbilstoši starptautiski noteiktajām procedūrām un Patvēruma likuma prasībām, tūlīt pēc ierašanās Latvijā Valsts robežsardzes amatpersonas pieņem pārvietoto personu iesniegumus un iepazīstina patvēruma meklētājus ar tiesībām un pienākumiem patvēruma procedūras laikā. Nākamajās dienās Valsts robežsardzes amatpersonas turpinās strādāt ar patvēruma meklētājiem un veiks nepieciešamo dokumentu sagatavošanu, lai lietas materiālus varētu nodot Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei turpmākam darbam un lēmumu pieņemšanai par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu.
Foto: Saeimas kanceleja
