Iedzīvotāju parādi par patērēto siltumenerģiju ir lielāki par 40 miljoniem latu, tātad kopš pagājušā gada tie pieauguši vismaz pusotru reizi, raksta NRA.lv.
Dati no visām pašvaldībām LPS vēl neesot saņemti, bet nemaz arī nevajagot – situācija tik un tā esot skaidra. A. Salmiņš informē, ka 28. jūnijā plānots tikties ar Ekonomikas ministrijas valsts sekretāru Juri Pūci un tehniskajā komitejā pārrunāt sasāpējušos jautājumus. A. Salmiņš sacīja, ka nevar nosaukt atsevišķas pilsētas, kurās parāds būtu dramatiskāks nekā citās. Nesamaksāti rēķini ir visur, bet vairākās pilsētās parāda apjoms liecina, ka tur iedzīvotāji nav maksājuši apmēram pusotru mēnesi. Lielākais parāda pieaugums ir Liepājā, Jelgavā, Ventspilī, Jēkabpilī un Rēzeknē, kur siltumapgādes izmaksas apkures periodā pieauga par 20 procentiem. Piemēram, Jēkabpilī absolūtais parāda pieaugums sezonā ir 200 000 latu.
Rīgā parādnieku skaits sarūk, kaut arī LPS fiksētais parāda apjoms ir 14 miljoni latu. A. Salmiņš galvaspilsētas situāciju nevērtē kā dramatisku. Taču, ja pašvaldības vairs nevarēs izmantot īstermiņa kredītu parādu dzēšanai, lai norēķinātos ar siltumapgādes uzņēmumiem, tad tas apgrūtinās situāciju nākamajā apkures sezonā. Arī par šo problēmu paredzēts runāt ar J. Pūci. A. Salmiņš uzskata, ka jābūt valstiskām garantijām, lai siltumapgādes uzņēmumiem tiktu dota iespēja aizņemties līdzekļus.
Kā brīdinājums izskanējusi informācija, ka vairāki namu apsaimniekotāji varētu kļūt maksātnespējīgi. SIA Jēkabpils siltums atzīst, ka parādniekiem jāsaprot – nebūs naudas, nebūs iespējams nopirkt ne gāzi, ne šķeldu. Turklāt šķelda kļūs dārgāka. Kontekstā ar iepriekš rakstīto tas gan nenozīmē, ka šis uzņēmums gatavojas bankrotēt, tomēr nevar ignorēt tendenci, ka maksātspējīgo iedzīvotāju kļūst arvien mazāk. Pagājušajā vasarā Latvijas iedzīvotāji spēja samazināt ziemā uzkrātā parāda apjomu par 22 procentiem. Par šīs vasaras rezultātiem A. Salmiņš runā piesardzīgi. Ekspertus bažīgus dara trūcīgo skaita palielināšanās valstī. Nu jau šādu cilvēku esot 190 000, pabalstos izmaksā par 27 procentiem vairāk naudas nekā pagājušogad šajā pašā laika periodā.
A. Salmiņš arī stāsta, ka vērsīs Ekonomikas ministrijas vadības uzmanību uz vēl kādu bīstamu tendenci. Pēdējās divas ziemas bija aukstas, un siltumapgādes uzņēmumi iedzīvotāju parādu dēļ nevarēja līdzekļus investēt infrastruktūrā. «Siltumtrases nevarēja sakārtot, tāpēc tagad ir jautājums – kad tā sarkanā līnija būs pārkāpta? Kurš to pateiks? Tiek apdraudēta pakalpojuma drošība,» viņš brīdina, ka neremontēto siltumtrašu dēļ var notikt bīstamas avārijas.
