Aizdevuma mērķis ir mazināt fiskālās konsolidācijas negatīvo ietekmi uz sociālo situāciju Latvijā. "Pēc smagas ekonomikas lejupslīdes Latvija sāk atgūties no krīzes un mēs redzam pozitīvas izaugsmes rādītājus," atzīst Pasaules Bankas atbildīgais direktors Centrāleiropā un Baltijas valstīs Pīters Harolds. Viņš uzskata, ka neskatoties uz panākumiem, Latvijā krīzes sekas jūtamas joprojām, raksta IR.lv.

Jau vēstīts, ka vakar Latvijas nodomu vēstuli par turpmākajiem pasākumiem ekonomikas stabilizēšanai un izaugsmes atjaunošanai apstiprināja Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) izpilddirektoru valdes sēdē. Plānots, ka 2013.gadā deficīts nepārsniegs 1,9% no IKP, bet 2014. gadā – 1,1% no IKP, iepriekš informēja Finanšu ministrijas (FM) Komunikācijas nodaļas pārstāve Agnese Beļkeviča.

Vēstulē Latvijas valdība apņēmusies ievērot stingru fiskālo politiku – plānots fiskālās disciplīnas likumprojektu un grozījumus Satversmē iesniegt Saeimā līdz šā gada novembra beigām, kā arī ikgadējā budžeta likumprojektu 2012.gadam papildināt ar nesaistošu vidēja termiņa budžeta likumprojektu.

FM pārstāve norādīja, ka aizdevuma programma noslēgsies šā gada beigās, taču jau iepriekšējās starptautisko aizdevēju pārskata misijas laikā tika panākta vienošanās, ka Latvija neizņems atlikušās aizdevuma daļas no Eiropas Komisijas un SVF. Šogad paredzēts saņemt tikai nule apstiprināto PB aizdevuma daļu sociālajam sektoram.

Latvijai līdz 2011.gada beigām ir pieejams 7,5 miljardu eiro liels aizdevums, paredzot turpināt Latvijā stingru fiskālo politiku un veikt strukturālās reformas, lai atgrieztos uz ekonomikas izaugsmes ceļa. Līdz šim saņemti 4,4 miljardi eiro. No tiem ap 49% izlietoti valsts budžeta deficīta un valsts budžeta aizdevuma finansēšanai, 38,5% izlietoti valsts parāda atmaksai, ap 10% izmantoti finanšu sektora stabilitātei, bet 2,5% ir Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas atbalsts "Parex bankai".