Ēnu ekonomikas līmenis Latvijā ir augstāks nekā vidēji pasaulē un ir augstākais starp Eiropas Savienības (ES) valstīm, liecina Pasaules Bankas (PB) jaunākais pētījums par ēnu ekonomiku pasaulē laikā no 1999. līdz 2007. gadam.

PB pētījumā, kur ar ekonometriskajām metodēm, izmantojot dažādus mainīgos lielumus, izvērtēts ēnu ekonomikas līmenis 151 pasaules valstī, ēnu ekonomika Latvijā novērtēta vidēji ar 41,6% no oficiālā iekšzemes kopprodukta (IKP). Starp šajā atlasē ietvertajām valstīm tas ir 109. zemākais rādītājs.

Zemāks ēnu ekonomikas līmenis PB vērtējumā ir gan Igaunijā – 40,3% no IKP, gan Lietuvā – 31,9% no IKP, gan visās pārējās Eiropas Savienības valstīs.

Viszemākais ēnu ekonomikas līmenis, pēc PB aprēķiniem, ir Šveicē – 8,6% no IKP, ASV – 8,8% no IKP un Austrijā – 9,8% no IKP. Neliels ēnu ekonomikas apmērs ir arī Luksemburgā, Japānā, Lielbritānijā, Nīderlandē, Jaunzēlandē, Singapūrā un Ķīnā. No Austrumeiropas valstīm mazākā ēnu ekonomika ir Slovākijā, Čehijā un Ungārijā.

Vislielākā neoficiālā ekonomika savukārt ir Gruzijā – 68,8%, Bolīvijā – 68,1% un Azerbaidžānā – 63,3% no IKP. Salīdzinoši augsts ēnu ekonomikas līmenis ir arī Krievijā un Ukrainā, kas pēc šā rādītāja ierindojas attiecīgi 130. un 145.vietā starp atlasē ietvertajām 151 pasaules valstīm.

Pētījumā konstatēts, ka ēnu ekonomikas līmenis pasaulē laikā no 1999. līdz 2007. gadam ir nedaudz palielinājies – no 32,9% līdz 35,5% no IKP. Latvijā tajā pašā laikā ēnu ekonomika ir augusi no 39,6% līdz 44,3% no IKP. PB norāda, ka ēnu ekonomikas cēloņi ir saistīti ar nodokļu slogu, darba tirgus regulāciju, sabiedrisko pakalpojumu kvalitāti un valsts “oficiālās” ekonomikas stāvokli. Līdz ar to pētījumā ēnu ekonomikas līmeņa noteikšanai izmantoti tādi rādītāji kā kopējais nodokļu slogs, tiešo nodokļu īpatsvars, valsts aparāta lielums, valsts pārvaldes efektivitāte, bezdarba līmenis, IKP uz vienu iedzīvotāju un IKP pieaugums.

Autors: www.2v.lv