Iniciatīvas iesniedzēja Sandra Minakovska skaidro, ka šo iniciatīvu vēlas panākt, lai visos Latvijas bērnudārzos tiktu nodrošināta bezmaksas ēdināšana sākot no 2016. gada 1. septembra, to sedzot no paaugstināta akcīzes nodokļa noteiktām preču grupām. Viņa uzsver, ka tikai dažās Latvijas pašvaldībās ēdināšanas bērnudārzos izdevumus sedz no pašvaldības budžeta, bet vairumā gadījumu par bērna ēdināšanu bērnudārzā jāmaksā pašiem vecākiem. Situācijā, kad valsts tikko pārtraukusi maksāt bērna kopšanas pabalstu un vecāki vēl nav atgriezušies darbā, šādi izdevumi ir būtisks slogs ģimenes budžetam, kavē vecākus pieņemt lēmumu par bērna laišanu uz bērnudārzu un apgrūtina vecāku atgriešanos darba tirgū.

“Mēs rosinām sākot no 2016. gada 1. septembra no valsts budžeta piešķirt dotācijas pašvaldībām, lai Latvijas bērnudārzos nodrošinātu bezmaksas ēdināšanu. Nepieciešamais finansējums piešķirams pakāpeniski, sākotnēji ar bezmaksas ēdināšanu nodrošinot jaunākos bērnus un bērnus, kuri nāk no daudzbērnu ģimenēm. Četru gadu laikā bezmaksas ēdināšana jānodrošina visiem bērniem, kuri apmeklē pirmsskolas izglītības iestādes. Nepieciešamos līdzekļus valsts budžetā iespējams rast, piemēram, palielinot nodokļu slogu tabakas izstrādājumiem, alkoholam un azartspēlēm. Ilgtermiņā valsts budžets gūtu papildus ienākumus arī no ekonomiski aktīviem vecākiem, kuriem būtu iespēja atgriezties darba tirgū,” skaidro Minakovska.

Būtiskākie iemesli, kādēļ šāds atbalsts nepieciešams un ko tas dotu:

• valsts jau nodrošina bezmaksas ēdināšanu skolās no 1. – 4. klasei, to pamatojot ar rūpēm par jaunāko klašu bērnu veselību. Būtu tikai loģiski, ka arī pirmsskolas vecuma bērniem tiktu nodrošināta ēdināšana izglītības iestādēs neatkarīgi no viņu materiālā stāvokļa;
• šobrīd ir izveidojusies situācija, kad daļā pašvaldību jau tiek nodrošināta bezmaksas ēdināšana bērnudārzos, bet citur nē. Tas ģimenes ar bērniem daļā novadu nostāda būtiski labākā stāvoklī un tādējādi palielina nevienlīdzību starp dažādos reģionos dzīvojošām ģimenēm. Bērns ir pelnījis līdzvērtīgu atbalstu neatkarīgi no pašvaldības, kurā dzīvo;
• šāds atbalsts būtu krietni efektīvāks nekā finansiāls pabalsts. Galvenais ieguvējs būtu bērns, kurš neatkarīgi no ģimenes materiālā stāvokļa saņemtu un regulāru un pilnvērtīgu uzturu; • šāds atbalsts pamudinātu vecākus ātrāk atgriezties darba tirgū. Tas ir īpaši būtiski, ņemot vērā to, ka Latvijā arvien vairāk saskaramies ar darbaspēka deficītu;
• tas būtu būtisks atbalsts daudzbērnu ģimenēm, kam vienlaikus bērnudārzu apmeklē vairāki bērni. Ilgtermiņā šāds atbalsts valstij atmaksātos. Pirmkārt, tas būtu tieši mērķēts atbalsts ģimenēm ar bērniem – un būtiskākie ieguvēji būtu paši bērni. Otrkārt, tiktu likvidēts viens no šķēršļiem, kas apgrūtina un kavē vecāku atgriešanos darba tirgū. Treškārt, tas būtu ieguldījums bērna veselībā, kas mazinātu nākotnes valsts izdevumus veselības aprūpei. Ceturtkārt, tas būtu motivējošs faktors tām ģimenēm, kas vēl tikai domā par ģimenes pieaugumu.

Foto:HolgersFotografie/https://pixabay.com/en/users/HolgersFotografie-47038//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/