Jāuzsver, ka visi Parex bankas atgūtie līdzekļi tiek novirzīti sindicētā kredīta un valsts ieguldījuma atmaksai, tādējādi saskaņā ar apstiprināto restrukturizācijas plānu peļņa no Parex bankas darbības nav paredzēta arī turpmāk. Vienlaicīgi banka pieliek visas pūles, lai maksimāli ierobežotus zaudējumus. 

”Parex banka pēc tās sadalīšanas ir kļuvusi par Latvijā unikālu finanšu institūciju ar augstu atbildības līmeni valsts un investoru priekšā. Šis darbs ir ne vien komplicēts, bet arī smags, jo mēs strādājam ar ļoti dažādiem parādniekiem gan Baltijas valstīs, gan NVS, gan ārzonas  valstīs. Tikpat dažāda ir šo kredītņēmēju attieksme pret savu  saistību izpildi, un nereti mēs sastopamies ar apzināti negodprātīgām darbībām”, norāda Parex bankas valdes priekšsēdētājs  Kristofers Gviljams.

Pārskata periodā Parex banka ir uzsākusi virkni tiesvedību par klientu ilgstošu saistību pret banku nepildīšanu. 

“Pēc astoņu mēnešu darba Parex bankā mēs redzam, ka ne vienmēr kredīti ir izmantoti to izsniegšanas mērķim. Tā rezultātā saņemtā kredīta nodrošinājums ir būtiski zemāks par kredīta apmēru. Faktiski šo kredītņēmēju vieglprātīgās rīcības sekas gulstas uz Latvijas nodokļu maksātāju pleciem, jo bankai šādos gadījumos diemžēl ir  jāatzīst zaudējumus”, uzsver Kristofers Gviljams.

Atbilstoši akciju sabiedrības Parex banka restrukturizācijas plānam un Ministru kabineta lēmumam,  2010. gada 28. decembrī ir veikta bankas  pamatkapitāla palielināšana 9,7 miljonu latu apmērā.  2010. gada 31. decembrī Parex bankas akcionāru procentuālais sadalījums bija šāds: akciju sabiedrībai Privatizācijas aģentūra piederēja 81,83 procenti akciju, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankai – 14,62 procenti, un mazākuma akcionāriem – 3, 56 procenti Parex bankas akciju.  

2010. gada 31. decembrī Parex bankas un grupas kredītportfelis bija 566,3 un attiecīgi 541,6 miljoni latu, kopējie aktīvi – 789,3 un 792,1 miljoni latu. Kapitāla un rezervju apjoms 2010. gada beigās veidoja 48,5 un 48,1 miljonus latu.