Neraugoties uz politiķu mutvārdos un rakstveidā pausto vēlmi mazināt ātro kredītu izsniedzēju labklājību, statistikas dati par pērno gadu rāda, ka šim riskantajam augļošanas rūpalam klājas gana labi.
Riskantajam tāpēc, ka daļa distances kreditēšanas pakalpojuma lietotāju mēdz ieslīgt pārmērīgā optimismā, ticot, ka jau rīt viņu dzīve ies uz augšu, taču parasti tā nenotiek. Loterijās laimē citi, bet bagāti aizjūras onkuļi nekādi nemirst, raksta NRA.lv.
Pērnā gada beigās nozarē gan sākusies sabremzēšanās, taču kopumā no jauna izsniegto ātro kredītu apjoms audzis par 10,23%. Tā liecina Patērētāju tiesību aizsardzības centra veiktais pārskats par situāciju nebanku kreditēšanas sektorā 2013. gadā. Kopējais izsniegto ātro kredītu apjoms pieaudzis no 163 miljoniem eiro 2012. gadā līdz teju 180 miljoniem 2013. gadā. Pati nozare gan iebilst, ka to mēra ar šādu metodi, jo ātrie kredīti ātri tiek iedoti un vairumā gadījumu arī ātri atdoti. Esot jāvērtē kredītportfelis, un tas patiešām ir samazinājies par 9,34% – 31. decembrī tas bija 75,68 miljoni eiro. Mēnesī izsniegto distances kredītu apjoms visa gada ietvaros ir pakāpeniski samazinājies – no 18,3 miljoniem janvārī līdz 13,8 miljoniem decembrī.
Kredītu piramīdas nojauktas
Ātro kredītu biznesa jēga ir naudas aizdošana kādas neatliekamas vajadzības apmaksāšanai. Taču problēmas rodas, ja ar šo naudu tiek finansētas aizņēmēja reālajai maksātspējai neatbilstošas iegribas. Iepriekš nozarei problēmas un sliktu reputāciju radīja finanšu piramīdu neierobežotā veidošanās. Klienti ņēma ātros kredītus un dzēsa tos ar jauniem ātrajiem kredītiem. Tagad šāda prakse ir ierobežota, jo distances kreditētāji (pērnā gada beigās tādu bija 18) pārbauda klienta maksātspēju un apmainās ar datiem. Apliecinājums tam ir atteikumu skaits jaunajiem klientiem. 2012. gadā bez ātrās naudas palika 39% gribētāju, bet pērn jau 46%. Tāpat izveidots parādnieku melnais saraksts, kurā esošie klienti var pierakstīties arī labprātīgi – ja nespēj kontrolēt kāri aizņemties. Vienlaikus vairāku kredītu jūgā nonākušajiem tiek piedāvāta palīdzība vienota atmaksas grafika veidā. Latvijas Nebanku kredītdevēju asociācijas dati liecina, ka arī gados jauno aizņēmēju skaits ir samazinājies. Pieņemot, ka 20 gadu vecuma slieksni pārkāpušie māk aizņemties atbildīgi, padsmitniekiem nu jau gadu ātrie aizdevumi netiek sniegti, un arī iepriekš viņu skaits veidoja vien 5% no visiem aizņēmējiem. Tas, ka ātros kredītus sagrābjas tīņi, bija patiesībai neatbilstošs mīts. Plašākā vecuma grupa ir 20 līdz 30 gadiem – 38%. Protams, visās grupās ir cilvēki, kas neiekļaujas atvēlētajos termiņos.
Gadžets dzīves kvalitātei
Kopējais maksājumu kavētāju skaits pērn sarucis līdz nepilniem 11%, taču saskaņā ar PTAC ziņojumu būtiski pieaudzis to aizņēmēju skaits, kas nespēj atdot parādu ilgāk par 90 dienām. No kopējā kavētāju skaita tādu ir 27%.
Ātro kredītu nauda ir īpaši dārga. Vidējās gada procentu likmes dažādiem distances kredītu veidiem (ar atmaksas grafiku vai maksājamiem vienā reizē) pērn svārstījās no 151 līdz pat 338%. Taču te vēlreiz jāatgādina, ka ātrie kredīti paredzēti ātrai atdošanai, un asociācijas aprēķini liecina, ka kopējā Latvijas mājsaimniecību kredītportfelī tie veido tikai 1%. Pērn valstī izsniegti 930 126 distances kredīti. Savukārt aizpērn izpētīts, ka to lietotāju skaits ir ap 175 000. Ja šis skaitlis nav būtiski mainījies, jāsecina, ka katrs aizņemas vidēji 5,31 reizi gadā.
Asociācijas vadītāja Baiba Fromane atzīst, ka pērnā gada datus būtiski ietekmēja nozares pieņemtie pašregulācijas pasākumi un jaunās likumdošanas normas. Rudenī kredītņēmēju novērtēšanas procedūras kļūs vēl stingrākas. Taču pērn līdz ar nozares stabilizāciju iezīmējušās arī citas pozitīvas tendences: «Pieaugot ekonomikas aktivitātei, daļa kredītņēmēju aizņemoties kļūst drošāki, ka spēs segt savas saistības. Arī izsniegto līzingu pieaugums parāda, ka cilvēki aizņemas, lai uzlabotu savas dzīves kvalitāti, piemēram, iegādājoties lielākas preces, nevis tāpēc, ka nebūtu naudas.»
Krīts drīz beigsies
Tomēr aizņēmēja un aizdevēja gandarījumam par kārtējo kredītā jauniegādāto krāmu ir arī sava ēnas puse. Ekonomiste Raita Karnīte nekad nav bijusi pārmērīgi optimistiski noskaņota attiecībā uz Latvijas ekonomikas izaugsmi, bet tagad Ukrainas notikumu kontekstā cerēt uz dižu augšupeju būtu pavisam neapdomīgi. Ne velti arī finanšu ministrs optimistiskās prognozes cenšoties vilkt uz leju. Ekonomiste novērojusi: «Sabiedrība šo trauksmi nejūt. Valda tāda vispārēja atbrīvotības sajūta. Pozitīvā un relaksētā vide ir izdevīga patēriņa kredītiem, tāpēc iedzīvotāju iepirkšanās kāre un tieksme pēc liekas naudas arvien palielinās. Bet ir skaidrs, ka pamatīgs konflikts nozīmē pamatīgu lejupslīdi. Pat tad, ja tas skar netieši.» Un pienāks brīdis, kad jaunas naudas vairs nebūs, bet vecos parādus tāpat nāksies dzēst, sāpīgi atceroties teicienu – parāds nav brālis. «Cilvēkiem pašlaik būtu rūpīgāk jāvērtē sava maksātspēja, bet vispārzināms ir fakts, ka cilvēks mācās tikai no savām kļūdām. Dzīve ir labākā skolotāja.»
Kaut ko īpaši pārmest tieši ātrajiem kredītiem Raita Karnīte neredz pamata. Tāds pats finanšu pakalpojums kā citi, un drīzāk tā izplatībā vainojams cilvēku ekonomikas analfabētisms: «Viņi cer, ka rīt pēkšņi izdosies nopelnīt, kaut kā izkulties vai aizbēgt no valsts. Diemžēl nespēja atdot neapdomīgi aizņemtu naudu mēdz beigties ļoti skumji. Pat traģiski. Tai pašā laikā, ja viens kaut ko dara nepareizi, kāpēc pārējos 99 vajadzētu ierobežot, atņemot viņiem šādu piedāvājumu?»
Imants Vīksne
