Konkurences padome jau pērn aktualizēja jautājumu par zāļu uzcenojumiem, kuri Latvijā ir liekāki nekā Igaunijā un Lietuvā. Lieltirgotavu un aptieku piecenojumi, kā arī pievienotās vērtības nodoklis zāles sadārdzina, un par šo sadārdzinājumu maksā pacienti, raksta NRA.lv.
Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācijas veiktie aprēķiņi rāda, ka 2019. gadā pacienti Latvijā lieltirgotavu un aptieku uzcenojumos ir samaksājuši 114,3 miljonus eiro jeb 49,24 procentus pret realizēto zāļu pašizmaksu. Tas nozīmē, ka ik gadu uz pacientu pleciem gulstas miljoniem eiro liels slogs, kamēr lieltirgotavas un aptiekas uz to rēķina gūst peļņu, norāda asociācija.
Apkopojot Nacionālā veselības dienesta un Valsts zāļu aģentūras pieejamo informāciju par recepšu zāļu patēriņu Latvijā, Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācija secinājusi, ka 2019. gadā recepšu medikamentu apgrozījums aptiekās un ārstniecības iestādēs Latvijā sasniedza 346,43 miljonus eiro (neiekļaujot pievienotās vērtības nodokli). Kopējais realizēto recepšu zāļu iepakojumu skaits pērn sasniedzis 27,47 miljonus. Aprēķini liecina, ka vidējā viena recepšu zāļu iepakojuma cena aptiekās un ārstniecības iestādēs bijusi 12,61 eiro, neiekļaujot nodokli. Šo cenu veidojusi zāļu ražotāju vidējā cena 8,45 eiro apmērā un aptieku un lieltirgotavu piecenojums, kas vidēji ir 4,16 eiro, apliecinot, ka aptuveni vienu trešdaļu no zāļu cenas pacients samaksā tikai uzcenojumos. Asociācija, aprēķinot kopējo vidējo aptieku un lieltirgotavu uzcenojumu pret zāļu pašizmaksu jeb ražotāja cenu, secinājusi, ka pacienti, iegādājoties recepšu zāles aptiekās, gada laikā lieltirgotavu un aptieku uzcenojumos ir samaksājuši 114,3 miljonus jeb 49,24 procentus pret zāļu pašizmaksu.
Salīdzinot Latvijas uzcenojumu modeli tādai pašai zāļu cenai ar kaimiņvalsti Lietuvu, asociācija secinājusi, ka viens recepšu zāļu iepakojums pacientam Lietuvā izmaksā par aptuveni 2,11 eiro lētāk nekā Latvijā – ja zāļu ražotāja vidējā cena par zāļu iepakojumu ir 8,45 eiro, tad aptieku un lieltirgotavu uzcenojums ir 2,10 eiro, veidojot gala cenu 10,55 eiro, neiekļaujot pievienotās vērtības nodokli. «Mums nav pazīmju, ka lieltirgotavu un aptieku bizness Lietuvā pastāvētu pēc altruisma pieejas,» norāda asociācijas prezidents Valters Bolēvics. Vienlaikus Latvijā valsts noteiktais uzcenojumu apjoms recepšu medikamentiem ir pārāk liels, kas uzņēmējiem atļauj Latvijā pelnīt vairāk nekā Lietuvā vai Igaunijā. Mainot esošo uzcenojuma modeli Latvijā, gada laikā tiktu ietaupīti 56,58 miljoni, uzskata zāļu ražotāji.
«Latvijā kopš 2005. gada ir pastāvējusi viena nemainīga formula, pēc kuras aptiekas un lieltirgotavas aprēķina piecenojumus recepšu medikamentiem, kā rezultātā pacienti par zālēm regulāri ir pārmaksājuši tieši uzcenojumu dēļ,» stāsta V. Bolēvics, «turklāt, salīdzinot Latvijas situāciju ar pārējām Baltijas valstīm, Latvijā pašlaik ir patērētājiem nelabvēlīgākais zāļu cenu veidošanas mehānisms.» Ja Latvija ieviestu Lietuvas modeli, lieltirgotavu un aptieku uzcenojumu apmērs samazinātos uz pusi – par 50,5 procentiem jeb 56,58 miljoniem eiro gadā. «Mainot esošo piecenojuma likmi, tiktu panākts, ka uz katrām recepšu zālēm uzcenojumu apmērs būtu mazāks, līdz ar to kopējā summa, kuru pašlaik tērējam medikamentos, samazinātos un zāles kļūtu finansiāli pieejamākas,» uzskata zāļu ražotāju pārstāvis.
Veselības ministrija pērn sākusi diskusijas gan par zāļu uzcenojumiem, gan par zāļu cenu samazinājumu, taču pirmais solis, kas sperts šajā jomā, ir izmaiņas kompensējamo zāļu izrakstīšanas kārtībā. No šā gada 1. aprīļa receptēs tiks norādīts zāļu vispārīgais nosaukums, kas pacientiem ļaušot ietaupīt gadā vairākus miljonus eiro, kurus tagad pacienti pārmaksā, iegādājoties dārgākas zāles. Tomēr par zāļu piecenojumiem diskusija ar farmācijas jomu neiet tik raiti, un pagaidām no Veselības ministrijas izskanējuši konkrēti priekšlikumi, vai un kā mainīt zāļu uzcenojumu sistēmu. Pievienotā vērtības nodokļa ietekme uz zāļu cenām ir apspriesta, bet vismaz pagaidām tā samazinājumu Veselības ministrija uzskata par lietderīgu.
Inga Paparde
