Lai segtu Valsts ieņēmumu dienesta (VID) administratīvos izdevumus, ar šo gadu no katra saimnieciskās darbības veicēja nodoklī tiek iekasēts kā minimums 50 eiro. Vienīgie, kas var izsprukt no šā minimālā maksājuma, ir tie, kas maksā sociālo nodokli par saviem darbiniekiem. Taču, tā kā pensionāri un invalīdi lielākoties nodarbojas ar individuālu saimniecisko darbību un arī par sevi sociālo nodokli nemaksā, tad valsts viņiem pieprasa samaksāt 50 eiro pat tādos gadījumos, ja viņi pērn nav spējuši nopelnīt tik daudz, lai segtu izdevumus, vai arī vispār nav veikuši nekādu saimniecisko darbību.
Grozījumus likumā Par iedzīvotāju ienākuma nodokli pieņēma iepriekšējā Saeima 2013. gadā. Likums stājās spēkā 2014. gadā, taču, tā kā deklarācijas par pagājušo gadu ir jāiesniedz šogad, tad lielākā daļa saimnieciskās darbības veicēju par šo jaunumu uzzināja tikai šopavasar, iesniedzot deklarācijas. Īpaši sašutuši ir pensionāri un invalīdi, kuriem 50 eiro nodoklis ir liela nauda.
Laipni pierunāta
«Kādreiz nodarbojos ar lauku tūrismu, taču pirms pāris gadiem veselība sašķobījās un vairs nejaudāju strādāt ar tādu sparu kā iepriekš. Pirms diviem gadiem šim biznesam, ja to tā vispār var nosaukt, pieliku punktu un devos uz VID reģionālo nodaļu slēgt savu uzņēmējdarbību. Taču ļoti jauka un laipna VID darbiniece mani pierunāja vēl neanulēt saimnieciskās darbības dokumentus, jo varbūt vēlēšos kādreiz atsākt darbošanos. Atsākusi neesmu, taču 50 eiro nodoklis par pagājušo gadu ir jāmaksā,» sašutusi Neatkarīgajai stāstīja pensionāre Annas kundze. Līdzīgā situācijā, kad jāmaksā 50 eiro nodoklis pat tad, ja nekāda darbība nav veikta, ir nokļuvuši daudzi Latvijas iedzīvotāji. Tieši cik daudz, pagaidām VID vēl nevarēja pateikt. Lemjot par minimālā iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieviešanu un iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes samazināšanu, tika prognozēts, ka 2015. gadā valsts budžets papildināsies par 161 miljonu eiro, bet 2016. gadā – par 123 miljoniem eiro.
Administrēšana maksā naudu
VID nenoliedz, ka 50 eiro nodoklis bija vajadzīgs, lai segtu dienesta administratīvās izmaksas. «VID administratīvās izmaksas saistībā ar saimnieciskās darbības veicēju deklarāciju administrēšanu veido darbs ar nodokļu maksātājiem, gada ienākumu deklarāciju pieņemšana un apstrāde, lai apzinātu iemeslus pārskatu neiesniegšanai un nodokļa nemaksāšanai, ir jāveic tālruņa zvani, sarakste u. tml., kā arī jāpārbauda informācijas ticamība. Turklāt joprojām daļa no saimnieciskās darbības veicējiem neizmanto elektroniskās deklarēšanas sistēmu, kas veido papildu slogu,» NRA.lv skaidroja VID sabiedrisko attiecību daļas galvenā speciāliste Kristīne Augstkalne-Jaunbērziņa.
Iedzīvotājiem trūkst informācijas
Visvairāk iedzīvotāji ir sašutuši, ka VID viņus nav informējis par minimālā nodokļa ieviešanu. VID savukārt uzskata, ka informācijas bijis pietiekami – VID par izmaiņām nosūtījis preses relīzes plašsaziņas līdzekļiem, kā arī stāstījis par to semināros, amatpersonas to pieminējušas savās intervijās. Informācija bijusi ievietota arī VID mājaslapā.
«Visu pavasari Lauku atbalsta dienests ar televīzijas starpniecību informēja lauku ļaudis par jaunajām zaļināšanas prasībām, lai lauksaimnieki nepalaistu garām šo informāciju un nepaliktu bez subsīdijām, taču netiku redzējusi vai dzirdējusi nevienu paziņojumu no VID par nodokļa izmaiņām, kas draud ar 50 eiro tiem, kuri vairs neveic saimniecisko darbību,» Annas kundze bija visai neapmierināta.
K. Augstkalne-Jaunbērziņa skaidro, ka pienākums maksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli, t. sk. arī minimālo iedzīvotāju ienākuma nodokli, ir noteikts likumā visiem saimnieciskās darbības veicējiem neatkarīgi no tā, vai nodokļa maksātajam ir vai nav piešķirta pensija. «Viens no minimālā iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieviešanas mērķiem ir aicināt tos nodokļa maksātājus, kuriem ilgstoši nav bijuši saimnieciskās darbības ienākumi, izvērtēt saimnieciskās darbības izbeigšanas vai likvidēšanas iespēju un lietderību. Turklāt likumā ir noteikti izņēmumu gadījumi, kad saimnieciskās darbības veicējām nav jāmaksā minimālais iedzīvotāju ienākuma nodoklis, piemēram, tām personām, kuras taksācijas gadā izbeidza saimniecisko darbību vai ir maksājušas valsts sociālās apdrošināšanās obligātās iemaksas par darbiniekiem,» uzsvēra K. Augstkalne-Jaunbērziņa.
Ilze Šteinfelde
