Atsaucoties uz “Latvijas Avīzes” žurnālista izrādīto interesi, vēlamies sniegt publisku atbildi – kādēļ Latvijas Nacionālais portāls “Bizness.lv” uzņēmies iniciatīvu aktualizēt jautājumu par pašvaldību informatīvo izdevumu likvidēšanu – par centieniem ierobežot sabiedrības piekļuvi informācijai.
Vispirms jāatzīmē, ka portāls Bizness.lv nevienā publikācijā nav paudis viedokli, ka Konkurences padome (KP) būtu nākusi klajā vai iesniegusi izskatīšanai likumprojektu par pašvaldības informatīvo izdevumu aizliegšanu. Taču ir izskanējuši priekšlikumi un pieņēmumi, KP paudusi savu attieksmi, vēlmi ierobežot pašvaldības informatīvo izdevumu izdošanu, nosaucot to par cīņu par taisnīgu konkurenci, ir izskanējuši daudz paziņojumi, kuri uzskatāmi ne tikai par pāragriem, bet arī nepatiesiem. Piemēram, “Konkurences padome” šovasar publicētā dokumentā piedāvāja aizliegt pašvaldībām dibināt savus medijus, ziņo LTV raidījums “De facto” http://www.lsm.lv/lv/raksts/latvija/zinas/konkurences-padome-piedava-aizliegt-pasvaldibu-laikrakstus.a146530/ Savukārt KP mājaslapā pieejamas “Konkurences novērtēšanas vadlīnijas valsts un pašvaldību lēmumu pieņēmējiem”, kas pašlaik atrodas sabiedriskās apspriešanas stadijā.
Uzskatām par mūsu pienākumu paust arī otru viedokli – pašvaldību un reģionu iedzīvotāju viedokli, lai cilvēki varētu iepazīties ar pilnīgu ainu un izdarīt savus secinājumus. Turklāt diskusija sabiedrībā ir jāsāk vēl pirms konkrētu likumu izsludināšanas un pieņemšanas.
Tādēļ Bizness.lv rosināja atklātā vēstulē paust pašvaldību attieksmi un viedokli par šo KP ideju – aizliegt pašvaldībām dibināt savus medijus. Vēstule, kas adresēta Ekonomikas ministrijai, tika veidota atklāta (publicēta masu medijos, sociālajos tīklos un citur), lai iedzīvotāji varētu brīvi iepazīties ar tās saturu. Vēstulē nav paustas idejas, kurām būtu jāpaliek tikai pašvaldību un Ekonomikas ministrijas redzeslokā, vēstule ir atklāta, jo tajā minētais tieši attiecas uz reģionu iedzīvotāju dzīvi. Uzskatām, ka Ekonomikas ministrijā darbojas pietiekoši aktīvi cilvēki ar plašu skatījumu, kuri nesēž noslēgti savos kabinetos, bet seko līdz informatīvajā vidē notiekošajam. Veidojot uz izaugsmi vērstas attiecības ar Latvijas sabiedrību, atklātā vēstule viņiem noteikti nav palikusi nepamanīta.
Kas attiecas uz pašvaldībām, kas paudušas atbalstu vēstulē rakstītajam, no visām pašvaldībām saņemts rakstisks vai elektronisks apstiprinājums par to, ka tās atbalsta vēstulē paustās idejas. Lai netiktu pieņemti neapdomīgi lēmumi, komunikācija šajā jomā tika veidota maksimāli ātra, vēstule tapa dažu dienu laikā apzinot pašvaldības un to atbalstu. Diemžēl arī pašvaldībās lēmumu pieņemšana birokrātiskā aparāta dēļ nenotiek nekavējoties. Oficiālās atbildes sniegšanai nepieciešams laiks, lai visu saskaņotu. Taču idejisks atbalsts atklātajā vēstulē paustajam, ir saņemts no visām pašvaldībām, kas minētas vēstules noslēgumā. Turklāt ir tikai loģiski, ka pašvaldības ir ieinteresētas, lai tās varētu arī turpmāk pildīt savas funkcijas, uzturēt veiksmīgu un ne-izšķērdīgu komunikāciju ar savs pilsētas vai novada iedzīvotājiem.
Pašvaldības un visa sabiedrība kopumā viennozīmīgi ir ieinteresēti, lai nepieļautu šo KP absurdo piedāvājumu – aizliegt pašvaldības izdevumus, lielā mērā noslēdzot lielas daļas reģionu iedzīvotāju piekļuvi aktuālajai objektīvajai informācijai par pašvaldības darbu.
