Saeima ceturtdien trešajā galīgajā lasījumā pieņēma Krimināllikuma grozījumus, paredzot virkni izmaiņu krimināltiesiskajā regulējumā. Tostarp likumu paredzēts papildināt ar jaunu pantu, kas paredz kriminālatbildību darba devējam, kurš izmaksā darba samaksu, kas nav uzrādīta grāmatvedības uzskaitē, informē Saeimas preses dienests.
Par šādu pārkāpumu kriminālatbildība paredzēta, ja “aplokšņu algas” izmaksu darba devējs uzņēmumā veicis ievērojamā apmērā – tādā, kas pārsniedz desmit minimālās mēnešalgas. Saeima jau veikusi saistītas izmaiņas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, par “aplokšņu algu” izmaksāšanu līdz desmit minimālo mēnešalgu apmēram paredzot administratīvu atbildību.
Par darba samaksas noteikumu pārkāpšanu paredzēta brīvības atņemšana uz laiku līdz diviem gadiem vai īslaicīga brīvības atņemšana. Kā alternatīvu sodu likums paredzēs piespiedu darbu vai naudas sodu, atņemot tiesības uz noteiktu vai visu veidu komercdarbību vai uz noteiktu nodarbošanos vai tiesības ieņemt noteiktu amatu uz laiku līdz trim gadiem.
Arī patlaban likums par “aplokšņu algu” izmaksāšanu ļauj sodīt darba devēju pēc likuma panta par izvairīšanos no nodokļu nomaksas. Taču “aplokšņu algu” izmaksāšanas fakts ir vieglāk pierādāms nekā izvairīšanās no nodokļu nomaksas, un tādējādi likuma grozījumi atvieglos darbu tiesībsargājošajām iestādēm.
Saeima trešajā lasījumā atbalstīja arī priekšlikumu, ar kuru Krimināllikumā tiek paplašināts kukuļdošanas jēdziens. Saskaņā ar to pie atbildības personu varēs saukt ne vien par kukuļa došanu un piedāvāšanu, bet arī apsolīšanu. Tādējādi krimināli sodāma būs arī rīcība, kad pēc amatpersonas pieprasījuma persona piekrīt un apsola dot kukuli. Līdz šim Latvijā personas apsolījums, ja vien neseko kukuļa došana, nebija kriminalizēts.
Kukuļošanas definīcijas paplašināšana veikta saskaņā ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) sniegtajām rekomendācijām. Latvijai ir saistoša OECD konvencija par ārvalstu amatpersonu kukuļošanas apkarošanu starptautiskajos biznesa darījumos.
Tāpat Krimināllikuma grozījumi paredz prokuroriem plašākas iespējas sodīt personas, sastādot priekšrakstu par sodu un tādējādi nenododot lietu iztiesāšanai tiesā. Turpmāk priekšrakstu par sodu varēs sastādīt arī personai, kura izdarījusi smagu noziegumu, par kuru paredzēta brīvības atņemšana uz laiku līdz pieciem gadiem.
Šādas izmaiņas palīdzēs vienkāršot kriminālprocesu un mazināt tiesu noslodzi. Priekšrakstu par sodu prokurors var piemērot, ja persona atzīst savu vainu uz apņemas atlīdzināt radītos zaudējumus.
