Māra Kučinska valdības mantojums būs ne pārsteidzoši liela, bet toties pa valsts 2019. gada budžeta projekta plauktiņiem jau sakārtota naudas summa.
Kopš 1997. gada Latvijā tiek izkopts rituāls, kā Saeimā jānonāk valsts nākamā gada budžeta projektam. Finanšu ministrs vai ministre ar prāvu atbalstītāju pulku nesīs brūnu portfeli no ministrijas Smilšu ielā uz Saeimas namu Jēkaba ielā un atdos šo portfeli Saeimas priekšsēdētājam vai priekšsēdētājai. Tagad 13. Saeimas vēlētājiem jālemj par to, kurām personām uzticēt abas galvenās lomas šā rituāla izpildē, raksta NRA.lv.
Šogad nekādi nav iespējams atkārtot pērnā gada grafiku, kad finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola pasniedza budžeta portfeli jeb projektu Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei 11. oktobrī. Labākajā gadījumā varētu būt tā, kā bija pēc 12. Saeimas vēlēšanām 2014. gada 4. oktobrī, kad finanšu ministrs Jānis Reirs nesa un I. Mūrniece saņēma 2015. gada budžeta projektu 2014. gada 10. decembrī. Valsts kopumā un valsts aparāts tajā skaitā ir pārcietis arī to, ka 2003. gada budžeta projektu finanšu ministrs Valdis Dombrovskis Saeimas priekšsēdētājai Ingrīdai Ūdrei atdeva tikai tā paša gada 17. februārī. No otras puses, netika piedzīvots milzīgs uzplaukums Latvijā tikai tāpēc, ka V. Dombrovskis paguva aiznest līdz Saeimai 2004. gada budžeta projektu jau 2003. gada 30. septembrī.
Pirms budžeta projektu nešanas no Smilšu ielas uz Jēkaba ielu tas ir jāapzīmogo Ministru kabineta sēdē Brīvības bulvārī. Gados, kad Saeimas vēlēšanas nenotiek, to mēdz izdarīt iepriekšējā dienā pirms nešanas uz Saeimu. Šogad zināms tikai tas, kad savu darbu pie budžeta projekta pabeigs M. Kučinska valdība. Tā 12. martā izdeva rīkojumu visām valsts iestādēm ar Finanšu ministriju priekšgalā gādāt, lai valdības ārkārtas sēdē šā gada 15. oktobrī varētu notikt «vispārējā valdības budžeta plāna apstiprināšana». Nākamajā dienā kārtējā valdības sēdē budžeta projekts jāizskata kā «informatīvs ziņojums». Ministru prezidenta birojs un Finanšu ministrija Neatkarīgajai apliecināja, ka nekādu izmaiņu šo darbu grafikā nav. «Visi ar budžetu saistītie Ministru kabinetā izskatāmie dokumenti būs publiski pieejami pēc izskatīšanas,» solīja Finanšu ministrijas Komunikācijas departamenta direktora vietniece Lelde Grīnvalde.
Budžeta projekts kopš 1997. gada ir vienlaikus sarāvies no 3-4 kg smaga papīru sējuma līdz plāksnītei, kurā milzum daudzie cipari ierakstīti elektroniskā veidā, gan arī izaudzis līdz «vidēja termiņa budžeta ietvaram», kas nozīmē papildināt kārtējo gada budžetu ar vēl divu turpmāko gadu budžeta uzmetumiem. Konkrētajā gadījumā kopā ar 2019. gada budžeta projektu figurē 2020. un 2021. gada budžeta uzmetumi.
M. Kučinska valdība cenšas nesaistīt sevi ar solījumiem par nākamā gada ieņēmumu dalīšanu.
Prasība domāt par vairākiem gadiem uz priekšu nāk no Eiropas Savienības. Pēc 2008. gada ekonomiskās krīzes ir radusies prasība saskaņot nacionālo valstu budžetu projektus ar Eiropas Komisiju (EK). Valdības 15. oktobra ārkārtas sēdes uzdevums ir apzīmogot budžeta projekta pamatrādītājus nosūtīšanai uz EK. Lai kāda būtu Latvijas nākamā valdošā koalīcija un valdība, ar EK saskaņojumu vai iebildumiem pret 2019. gada budžeta projektu tai nāksies rēķināties.
M. Kučinska valdība cenšas nesaistīt sevi ar solījumiem par nākamā gada ieņēmumu dalīšanu. Šāda politika netiek slēpta aiz izvairīgām atbildēm. «Jūs padomājiet, cik daudz būtu intrigu un cīņu, ja mēs tagad sāktu diskusijas par 2019. gada budžeta izdevumiem,» Neatkarīgajai īsi un skaidri pateica D. Reizniece-Ozola.
Valdības atturību naudas solīšanā diktē šaubas par naudas daudzumu. Gada pirmajā pusē pat varēja rasties tāds iespaids, ka valdība šos ieņēmumus vērtē pārāk pieticīgi. Runa gan bija tikai par ieņēmumu nominālvērtības pieaugumu eiro drukāšanas un inflācijas dēļ, bet ieņēmumu pieaugums nepilna miljarda eiro apmērā šķita pilnīgi ticams. Tā tas turpinājās šā gada pirmos septiņus mēnešus, bet augusta ieņēmumi pavērās samazinājuma virzienā. Lai gan tas ir tikai ieņēmumu pieaugums tempa, nevis ieņēmumu samazinājums, kas izpaudies pagaidām īsā laika periodā, tas ir brīdinājums, ko M. Kučinska valdība ievēro.
Arnis Kluinis
Foto: Pixabay
