Salīdzinot ar 2019. gadu, pērn mājokļu pieejamība Rīgā ir palielinājusies: neraugoties uz Covid-19 pandēmiju, gan algas, gan dzīvokļu cenas augušas, algu kāpumam saglabājoties straujākam par cenu pieaugumu. Vīrusa radītā nepieciešamība strādāt no mājām vedinājusi cilvēkus domāt par plašāka mājokļa iegādi. Tie, kuri strādā attālināti un ir sapratuši, ka mājokļa atrašanās tuvu darba vietai vairs nav izšķirošs faktors, arī aktīvāk apsver domu par jaunu dzīvesvietu, vēlams – privātmāju Rīgas tuvumā vai pat reģionos. Swedbank aprēķini rāda, ka ieceri par privātmājas iegādi tiešā Rīgas tuvumā vidējā Rīgas mājsaimniecība šobrīd nevar piepildīt. Tomēr sapnis var kļūt par īstenību tālajā Pierīgā.
Pandēmijai sākoties, daudzi gaidīja strauju nekustamā īpašuma cenu kritumu, bet realitāte izrādījās cita – mājokļu cenas Rīgā kopumā augušas, un arī teju visās reģionu pilsētās vērots kāpums. Tomēr vīrusa gadā dzīvokļu tirgus gan Rīgā, gan lielākajās reģionu pilsētās piedzīvojis būtiskas svārstības. Otrajā ceturksnī vīrusa radītās piesardzības dēļ darījumu skaits strauji kritās visā Latvijā, taču gada otrajā pusē aktivitāte atjaunojās, darījumu skaitam ceturtajā ceturksnī Liepājā un Rīgā pat sasniedzot augstāko līmeni vairāk nekā 10 gadu laikā. Jāatzīmē, ka pandēmijas upuris bija otrreizējais tirgus, kamēr darījumu skaits jaunajos projektos pat būtiski audzis.
Vērtējot dzīvokļu pieejamību no mājsaimniecības rocības aspekta lielākajās reģionu pilsētās, Swedbank ekonomisti* secina, ka pērn dzīvokļi kļuvuši pieejamāki Daugavpilī, Liepājā un Cēsīs, kur vērojams straujš algu pieaugums pretstatā dzīvokļu cenām. Daugavpilī un Liepājā nekustamā īpašuma cenas augušas vien nedaudz, bet Cēsīs pēc vairāku gadu strauja kāpuma pērn tās pat samazinājušās. Jelgavā, vienlīdz strauji augot vidējām algām un dzīvokļu cenām, mājokļu pieejamība saglabājusies teju nemainīga. Savukārt Valmierā dzīvokļu cenu kāpums pārsniedzis algu pieaugumu, un rezultātā mājokļu pieejamība samazinājusies. Jāatzīmē, ka no apskatītajām reģionu pilsētām tieši Valmierā dzīvokļu pieejamība vidējai mājsaimniecībai ir viszemākā, kamēr visaugstākā tā ir Daugavpilī.
Lielāka Latvijas iedzīvotāju interese, apsverot jaunas mājvietas iegādi, vērojama par privātmāju segmentu: 12% Latvijas iedzīvotāju atzinuši, ka tuvāko divu gadu laikā plāno iegādāties jaunu mājokli, un 48% no tiem noskatījuši tieši privātmāju, liecina Swedbank Finanšu institūta veiktais pētījums**. Vērtējot, vai mājsaimniecība, kuras neto ienākumi ir līdzvērtīgi 1,5 vidējām algām Rīgā, var atļauties iegādāties ap 150 m2 plašu privātmāju, kredīta apmaksai novirzot ne vairāk kā 30% no ienākumiem, Swedbank ekonomisti secina, ka tieši reģioni sniedz iespēju iegādāties plašāku mājokli.
“Mūsu aprēķini liecina, ka vidējā mājsaimniecība diemžēl nevar atļauties mājas iegādi Rīgā vai tuvajā Pierīgā – stundas brauciena attālumā no Rīgas centra, kur privātmājas cena ir ap 160 000 eiro. Toties izredzes uzlabojas, apsverot privātmājas iegādi attālākos reģionos. Pusotras stundas braucienā no Rīgas mājokļi pieejami par krietni pievilcīgākām cenām – privātmāju var iegādāties par vidēji 65 000 eiro. Rīgā par šādu cenu varētu nopirkt vien nelielu divistabu dzīvokli. Tiesa, pieprasījums reģionos jau šobrīd pārsniedz piedāvājumu, un kvalitatīvu mājokli atrast ir ļoti grūti. Klienti bieži izvēlas būvēt paši, taču, pat ja neņemam vērā zemes iegādes cenu, būvniecības izmaksas nav mazas. Swedbank kolēģi, apkopojot klientu iesūtītās tāmes, secina, ka jārēķinās ar aptuveni 165 000 eiro lielu summu – vidējai Latvijas mājsaimniecībai privātmājas būvniecība nav pa kabatai,” situāciju vērtē Swedbank galvenā ekonomiste Latvijā Līva Zorgenfreija.
Kā liecina aptauja, ja būtu iespēja izvēlēties dzīvesvietu jebkurā Latvijas vietā, lielais vairums jeb 61% iedzīvotāju paliktu turpat, kur dzīvo šobrīd. Ja tomēr būtu iespēja pārcelties, šī brīža rīdzinieki biežāk izvēlētos Rīgas apkārtni, Zemgalē un Kurzemē dzīvojošie labprātāk pārceltos uz lauku teritoriju, bet Latgalē dzīvojošie lūkotos uz Rīgu un tās apkārtni. Jāatzīmē, ka biežāk nekā iepriekš iedzīvotāji sapņo pārcelties uz kādu lauku teritoriju. Kā galvenie iemesli dzīvesvietas maiņai aizvien vairāk tiek uzsvērta labāka apkārtējā vide (60%), bet labākas darba un ienākumu gūšanas iespējas savu svarīgumu zaudējušas (17%).
To Latvijas iedzīvotāju vidū, kuri tuvāko divu gadu laikā pauž stingru apņēmību iegādāties jaunu īpašumu, visbiežāk – 56% gadījumu – tas noskatīts Rīgā vai kādā no novadiem, kas robežojas ar Rīgu. Katrs ceturtais darījums plānots kādā citā Latvijas pilsētā, bet lielākās izmaiņas salīdzinājumā ar 2018. gadu vērojamas plānos jaunās mājvietas lokāciju izvēlēties lauku apvidū – ja 2018. gadā šajā virzienā lūkojās 11% pircēju, tad šogad jau 18%.
“Tā kā galvenokārt jauna mājokļa iegādi tuvākajā laikā plāno rīdzinieki līdz 35 gadu vecumam, kuru ģimenēs aug bērni, ir saprotama cilvēku vēlme nodrošināt savām atvasēm dzīvi veselīgā vidē ar pietiekami plašu dzīves telpu. Likumsakarīgi, ka aizvien vairāk cilvēku sapņo par privātmāju. Pārceļoties tālāk no Rīgas, var atļauties iegādāties lielāku, kvalitatīvu mājokli zaļākā vietā. Reģionu pievilcību nosaka gan mazākas sākotnējās izmaksas, gan dabas tuvums, tomēr jārēķinās, ka lielākus ieguldījumus var prasīt problēmas ar apkārtējo infrastruktūru,” komentē Swedbank Finanšu institūta eksperte Evija Kropa.
Kā atzīst Latvijas iedzīvotāji, neraugoties uz Covid-19 izaicinājumiem, jauna mājokļa iegādes plānus pozitīvi ietekmējis ienākumu pieaugums (41%) un stabils darbs (45%). Šogad arī izteikti redzama tendence, ka iedzīvotāju vērtējumā mājokļu cenas kļuvušas pieejamākas un biežāk izdodas atrast vēlmēm atbilstošu īpašumu. Savukārt galvenie faktori, kas mājokļa iegādei rada šķēršļus, palikuši nemainīgi – 65% respondentu to gluži vienkārši nevar atļauties, un 28% nespēj izveidot pietiekamus uzkrājumus pirmās iemaksas veikšanai.
