Pēc gandrīz divu gadu ilga saskaņošanas procesa Ekonomikas ministrija (EM) saņēmusi Eiropas Komisijas (EK) saskaņojumu valsts atbalsta sniegšanai energoietilpīgiem apstrādes rūpniecības uzņēmumiem, kas veidots, lai mazinātu šo uzņēmumu izmaksas par elektroenerģiju sakarā ar augsto obligātā iepirkuma komponentes (OIK) daļu kopējā elektroenerģijas gala cenā.
“Atbalsta mehānismu Ekonomikas ministrija izstrādāja ar mērķi palielināt Latvijas energoietilpīgo apstrādes rūpniecības uzņēmumu starptautisko konkurētspēju, radīt enerģijas izmaksu samazinājuma signālus investīciju apjoma un labi apmaksātu darba vietu skaita palielinājumam, kā arī veicināt tautsaimniecības izaugsmi, pakāpeniski palielinot apstrādes rūpniecības daļu iekšzemes kopproduktā,” uzsver Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.
Ministru kabineta 30. maija sēdē plānots apstiprināt grozījumus Ministru kabineta 2015. gada 14. jūlija noteikumos Nr.395 “Kārtība, kādā energoietilpīgi apstrādes rūpniecības uzņēmumi iegūst tiesības uz samazinātu līdzdalību obligātā iepirkuma komponentes maksājumam”, veicot precizējumus saskaņā ar panākto vienošanos ar EK.
Tas nozīmē, ka jau tuvākā mēneša laikā, pēc noteikumu grozījumu apstiprināšanas un publicēšanas oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”, energoietilpīgi uzņēmumi varēs sākt pretendēt uz tiesībām saņemt par 85% samazinātu maksājumu par elektroenerģijas OIK atjaunojamo energoresursu daļu, kas paaugstinās uzņēmumu konkurētspēju ES vai trešo valstu eksporta tirgos, kur elektroenerģijas izmaksas var būt līdz pat 2 – 3 reizes zemākas nekā Latvijā.
Energoietilpīgi apstrādes rūpniecības uzņēmumi (elektroenerģijas galalietotāji) varēs iegūt tiesības uz OIK samazinājumu vienam kalendārajam gadam, ja tie vienlaicīgi atbildīs šādiem kritērijiem:
uzņēmums veic saimniecisko darbību Ministru kabineta 2015. gada 14. jūlija noteikumos Nr.395 “Kārtība, kādā energoietilpīgi apstrādes rūpniecības uzņēmumi iegūst tiesības uz samazinātu līdzdalību obligātā iepirkuma komponentes maksājumam” 1. pielikumā noteiktā NACE nozarē un tā vidējā elektroenerģijas izmaksu intensitāte iepriekšējos trijos kalendāra gados ir 20% vai augstāka;
galalietotāja kopējais elektroenerģijas patēriņš komersanta vajadzībām vienā pieslēguma vietā iepriekšējā kalendārā gadā ir pārsniedzis 0,5 gigavatstundas (GWh);
uzņēmumā darbojas energopārvaldības sistēma atbilstoši Latvijas standartam LVS EN ISO 50001:2012 „Energopārvaldības sistēmas. Prasības un lietošanas norādījumi (ISO 50001:2011)”.
komersanta apgrozījums no saimnieciskās darbības, kas atbilst MK noteikumu 1. pielikumā noteiktajām NACE nozarēm, ir vismaz 30% no komersanta kopējā apgrozījuma iepriekšējā kalendāra gadā.
Lai iegūtu tiesības uz OIK samazinājumu, komersantam pēc MK noteikumu spēkā stāšanās jāiesniedz iesniegums Ekonomikas ministrijā, pievienojot MK noteikumos noteiktos dokumentus. Ja komersants un tā iesniegums atbildīs MK noteikumos noteiktajiem kritērijiem, Ekonomikas ministrija komersantam mēneša laikā izsniegs lēmumu, kurā tiks norādīts OIK samazinājuma apjoms. Minētais lēmums kopā ar izrakstītu rēķinu par lēmumā norādīto summu komersantam jāiesniedz publiskajam tirgotājam – AS “Enerģijas publiskais tirgotājs”, kas apmaksās komersanta izrakstīto rēķinu mēneša laikā no tā saņemšanas dienas.
Komersants var pieteikties OIK samazinājumam par iepriekšējā gada izmaksām. Komersants, kas pretendē uz tiesību saņemšanu OIK samazinājumam par izmaksām, kas ir radušās no 2015. gada 1. jūlija līdz 2015. gada 31. decembrim, iesniegumu OIK samazinājumam Ekonomikas ministrijā var iesniegt līdz 2017. gada 31. oktobrim.
Kā iepriekš esam norādījuši, pēdējos gados Eiropas Savienībā ir vērojams elektroenerģijas izmaksu kāpums un atsevišķas dalībvalstis ir izveidojušas īpašus valsts atbalsta mehānismus energoietilpīgās rūpniecības atbalstam, lai daļēji kompensētu elektroenerģijas izmaksu kāpumu. Kamēr šāds atbalsts netiek sniegts Latvijas uzņēmējiem, nepastāv godīga konkurence un mūsu uzņēmumi ir daudz nelabvēlīgākā stāvoklī.
OIK un attiecīgi elektroenerģijas kopējās cenas pieaugums ietekmē ikvienas nozares un visas Latvijas tautsaimniecības konkurētspēju, tajā skaitā pievienotās vērtības radīšanu. Īpaši tas ir attiecināms uz uzņēmumiem, kas savu pamatdarbību ir izvērsuši energointensīvajās nozarēs, tādās kā metālrūpniecība, šķiedras ražošana, būvmateriālu ražošana u.c.
Vienlaikus dažādās publiskās diskusijās vairākkārt paustas bažas par valsts atbalsta elektroenerģijas ražošanai lietderību un izteiktas prasības pēc reformām OIK sistēmā, veidojot konkurētspējīgu elektroenerģijas cenu politiku un samazinot atbalstu lielajām gāzes spēkstacijām.
Lai nepieļautu OIK un līdz ar to arī elektroenerģijas cenas strauju kāpumu, Ekonomikas ministrija jau līdz šim veikusi virkni darbības OIK sloga samazināšanai:
no 2012. gada netiek piešķirtas jaunas tiesības pārdot saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros;
OIK fiksēts 26,79 EUR/MWh apmērā, kas iekļauts arī vairāku pēdējo gadu valdību deklarācijās;
radīts atbalsta mehānisms energoietilpīgiem apstrādes uzņēmumiem;
novērsta elektrostaciju pārkompensācija, nosakot maksimāli pieļaujamo peļņas normu 9% apmērā;
veikta OIK diferenciācija pēc pieslēguma jaudas, kas būs spēkā no 2018. gada janvāra.
Kā zināms, lai veicinātu elektroenerģijas ražošanu no AER un augstas efektivitātes koģenerācijā, Latvijā kā atbalsta instruments tiek izmantots elektroenerģijas obligātais iepirkums un jaudas maksa par elektrostacijā uzstādīto elektrisko jaudu. Papildu izmaksas, kas rodas atbalsta sniegšanas rezultātā, sedz visi Latvijas elektroenerģijas lietotāji proporcionāli savam elektroenerģijas patēriņam, maksājot OIK, kas papildus elektroenerģijas tirgus cenai, sadales/pārvades tarifam un pievienotās vērtības nodoklim tiek iekļauta elektroenerģijas gala cenā.
Foto: Saeimas kanceleja
