Par to vienojās abu pušu pārstāvji Latvijas – Krievijas kopējās komisijas sanāksmē šā gada 23. – 24. oktobrī, vēsta VSIA Autotransporta direkcija. Pērn sākotnējā kvota 2013. gadam bija 65 tūkstošu atļauju apmērā, bet šis apjoms izrādījās nepietiekams, un septembrī puses vienojās apmainīties vēl ar 7000 atļaujām.

Šoreiz sanāksmes laikā delegācijas vienojās apmainīties ar papildu 10 000 atļaujām, kas pilnībā nodrošina Latvijas kravu autopārvadātāju vajadzības līdz šā gada beigām. Tirdzniecības apjomu pieaugums starp abām valstīm pēdējo trīs gadu laikā norāda uz kravu starptautisko autopārvadājumu tālākas attīstības perspektīvu, secinājuši abu pušu pārstāvji.

Latvijas puse ierosinājusi apspriest jautājumu par kravu divpusējo pārvadājumu atļauju piemērošanu arī tādos gadījumos, kad no Krievijas uz kādu trešo valsti nogādājamās kravas ar autotransportu tiek vestas līdz ostām vai muitas noliktavām Latvijā (līdzīgi kā tas šobrīd ir iespējams, veicot pārvadājumus pretējā virzienā). Krievijas puse šādu iespēju principā nav noraidījusi, tomēr patlaban šāds risinājums neatbilstot Krievijas autopārvadātāju interesēm. Nav ticis atbalstīts arī Latvijas puses priekšlikums 2014. gadā apmainīties ar atļaujām, kas derīgas kravas pārvadājumiem uz un no trešajām valstīm.

Krievijas puse arī nav piekritusi piešķirt papildu atļaujas neliberalizētajiem neregulārajiem pasažieru pārvadājumiem ar autobusiem. Tomēr šāda iespēja tiks izskatīta gadījumā, ja papildu atļaujas tiks pieprasītas konkrētiem braucieniem, kas saistīti ar Latvijas pasažieru grupu pārvadāšanu sporta vai kultūras pasākumu ietvaros. Sākotnējā atļauju kvota neliberalizētajiem neregulārajiem pasažieru pārvadājumiem ar autobusiem 2014. gadā būs šā gada atļauju kvotas līmenī – 250 atļaujas, kas derīgas divpusējiem un tranzīta pārvadājumiem, un papildus 100 atļaujas, kas derīgas tikai tranzīta pārvadājumiem.

Latvijā no nākamā gada 1. jūlija tiek plānota maksas ieviešana kravas mašīnām par autoceļu izmantošanu, bet Krievijā kravas auto ar pieļaujamo masu virs 12 tonnām šādu maksu plānots ieviest no nākamā gada novembra. Autoceļu lietošanas nodevas ieviešana būs sitiens pārvadātājiem, kas strādā vietējā tirgū, norāda asociācijas Latvijas auto prezidents Valdis Trēziņš. Tai pašā laikā nodevas ieviešana negatīvi ietekmēs arī starptautisko pārvadātāju konkurētspēju, jo tad arī mūsu fūrēm būs jāmaksā par Krievijas ceļu izmantošanu. Turklāt šī maksa būs lielāka, ņemot vērā, ka auto kaimiņvalstīs uzturas ilgāk nekā Latvijā. Turpretī Lietuva, par spīti Briseles iebildumiem, joprojām neprasot šādu maksu no Krievijas pārvadātājiem un līdz ar to arī paši nemaksā Krievijā. Tādējādi zaudēsim konkurences cīņā ar leišiem, brīdina Valdis Trēziņš. Jautājums ir arī par to, vai šī nodeva tik tiešām tiks izmantota ceļu stāvokļa uzlabošanai vai nonāks kopējā budžeta katlā.autopārvadājumiAutotransporta direkcijakvotas