Vienīgais aicinājums šos grozījumus, kas paaugstina pensionēšanās vecumu no 62 līdz 65 gadiem, neizsludināt nāca no Latvijas Sociālo reformu biedrības, kas arī vienīgā piketēja pie parlamenta grozījumu izskatīšanas dienā.
Sociālo reformu biedrība uzskata, ka izmaiņas pensiju likumā ir nepārdomātas un tautas dzīvotspēju pasliktinošas. «1999. gadā Latvijā jau tika pacelts pensionēšanās vecums, sievietēm pat par septiņiem gadiem. Ar to tika iegūts pensiju uzkrājumā miljards latu. Bet sieviešu «upura naudu» iztērēja «neparedzētiem izdevumiem». Mēs jautājam, vai tas pats nenotiks ar jauno «upura naudu»? Kontroles sistēmu Saeima nav izstrādājusi,» norāda biedrības vadītājs Ivars Redisons.
Latvijas Pensionāru federācijas (LPF) priekšlikumi pensiju likuma grozījumiem netika ņemti vērā. Pensionāri vēlējās, lai tiktu atjaunots pirmskrīzes priekšlaicīgo pensiju apmērs, kā arī lai pensiju piemaksas tiktu aprēķinātas arī jaunajiem pensionāriem. Īsi pirms Saeimas gala sēdes šajā jautājumā LPF valde un Vidzemes reģiona pensionāru organizāciju pārstāvji vēstulē «valsts varas ešelona pirmajām personām» aicināja amatpersonas krīzes sākumā veiktos pensionāru ienākumu samazinājumus nekavējoši atcelt, atjaunojot pirmskrīzes likuma normas.
Visticamāk, tuvākajos gados nekādas izmaiņas, kas prasītu papildu izdevumus no sociālā budžeta, nenotiks. Labklājības ministrijā (LM) Neatkarīgajai skaidro, ka pensiju likums paredz atjaunot pensiju indeksāciju 2014. gadā, indeksējot visas pensijas reizi gadā 1. oktobrī, ņemot vērā faktisko patēriņa cenu indeksu. Attiecībā uz citiem pasākumiem, tajā skaitā priekšlaicīgās pensijas izmaksu 80 procentu apmērā, kā tas bija pirms krīzes, ņemot vērā, ka tie palielina sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta izdevumus, LM neplāno veikt nekādus grozījumus pensiju likumā.Andris BērziņšIlze ViņķeleIvars RedisonsLatvijas Pensionāru federācijapensija
