Ne tikai Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD), bet arī Pasaules Veselības organizācija un dažāda līmeņa Eiropas struktūras vairākkārt norādījušas, ka Latvijā pārāk augsti ir pacientu līdzmaksājumi un pārāk augstas pacientu iemaksas. Diemžēl pacientu iemaksas, kas ne vienu vien pacientu pēc ārstēšanās slimnīcā ir iedzinušas izmisumā, nākamgad nav plānots samazināt.
OECD ekonomikas pārskatā par Latviju norāda: augsts pacientu tiešo maksājumu apmērs par veselības aprūpi samazina tās pieejamību, turklāt pacienti tieši no savas kabatas Latvijā maksā būtisku daļu no veselības aprūpes pakalpojumu izmaksām. Šis rādītājs ir viens augstākajiem Eiropā un asi kontrastē ar datiem par nabadzīgo iedzīvotāju skaitu, proti, mēs esam nabadzīgi, un mums visvairāk jāmaksā par veselības aprūpi. Neatkarīgā, salīdzinot šos rādītājus Eiropā, secināja, ka Latvijas pacients samaksā vairāk nekā luksemburgietis. OECD iesaka samazināt pacienta līdzmaksājumu apmēru, turklāt iedzīvotājus ar nelieliem un zemiem ienākumiem vispār atbrīvot no tiem. Jāpaskaidro, ka pacientu līdzmaksājumi ir visi tie maksājumi, ko pacients samaksā, kad viņam nepieciešama mediķu palīdzība, piemēram, vajadzīga konsultācija pie kardiologa, bet kvotu dēļ ir rinda, un, ja pacients izvēlas negaidīt valsts finansētu palīdzību, viņš samaksā. Tā kā veselības nozare ir vāji finansēta, pacientiem pašiem nākas maksāt daudz. Ja pacients saņem valsts pakalpojumu, viņam arī jāmaksā, un tās ir pacienta iemaksas. Arī šie maksājumi nav mazi: ja pie ģimenes ārsta jāšķiras no 1,42 eiro, tad, nonākot slimnīcā, tie būs desmiti un simti eiro. Pacientu iemaksas paaugstināja krīzes laikā, vēlāk par pāris eiro samazināja, bet ne būtiski. Tas nereti rada pacientiem neizpratni: kāpēc jāmaksā un kāpēc tāda summa, ja nonācu slimnīcā ar akūtu saslimšanu vai traumu? Slimnīcās ir jāmaksā pacienta iemaksas, jo faktiskās medicīniskās palīdzības izmaksas vienam traumas pacientam jau būtu mērāmas vairākos simtos un tūkstošos.
Veselības ministrijā NRA.lv atzīst, ka pacientu iemaksas nākamgad nav plānots samazināt, pat neraugoties uz vismaz 200 miljonu eiro papildu naudu. «Lielāko slogu pacientiem rada nevis pacientu iemaksas, bet gan nepieejamība veselības aprūpei rindu dēļ,» saka ministrijas speciālists Oskars Šneiders, «tāpēc nākamgad par papildus pieejamo finansējumu tiks nodrošināta ātrāka pieeja veselības pakalpojumiem – izmeklējumiem, konsultācijām, un tas samazinās pacientu līdzmaksājumus, kurus viņi spiesti maksāt tagad, gaidot rindā.» Tieši to iesakot OECD.
O. Šneiders uzsver, ka trūcīgiem pacientiem jau tagad nav jāmaksā pacienta iemaksas.
Tomēr reālā situācija rāda, ka pacientu iemaksas nemaz nav tik nebūtisks slogs pacientam un slimnīcai. Kā situāciju raksturo Rīgas Austrumu slimnīca, kurā nonāk lielākais pacientu skaits? Pacientu parādi slimnīcai ir 4,5 miljoni eiro, no tiem 700 000 – pērn, stāsta slimnīcas speciāliste Aija Lietiņa. Vidējā summa, ko pacienti paliek parādā, ir 57 eiro, bet tieši par ārstēšanos slimnīcā – 110 eiro. Vislielākā vidējā parāda summa ir Intensīvās terapijas klīnikā – 1200 eiro. Vislielākais parādnieku īpatsvars ir Toksikoloģijas un sepses klīnikā – 41 procents no pacientiem, vidēji pacienti paliek parādā 62 eiro. Lielākie parādi ir visās slimnīcas nodaļās, kur pacientiem jāuzturas ilgstoši. Pacienta iemaksa par vienu dienu slimnīcā, nerēķinot operācijas vai izmeklējumus, ir desmit eiro.
Inga Paparde
Foto: StockSnap/https://pixabay.com/en/users/StockSnap-894430/https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/
