Lai arī neatliekamo medicīnisko palīdzību un slimnīcas veselības aprūpi lielākā daļa iedzīvotāju vērtē labi, kopumā valsts veselības aprūpes sistēmu cilvēki vērtē daudz sliktāk, secināts pētījumā par pacientu apmierinātību ar valsts veselības aprūpes pakalpojumiem.
«Vērtējot veselības aprūpes pakalpojumus kopumā, cilvēku viedoklis balstās vispārējos priekšstatos par veselības aprūpes sistēmu, bet atsevišķus pakalpojumus, piemēram, aprūpi slimnīcā vai ārstu speciālistu sniegto palīdzību, pacienti vērtē pēc personiskās pieredzes,» NRA.lv norāda Latvijas Universitātes asociētā profesore, viena no pētījuma autorēm Aivita Putniņa. Puse no aptaujātajiem veselības aprūpi kopumā vērtē labi vai ļoti labi, savukārt Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta, slimnīcu, ārstu speciālistu un ģimenes ārstu darbu labi vērtē jau vairāk nekā 80 procentu iedzīvotāju. Tomēr visai liela daļa aptaujāto – 40 procentu – veselības aprūpi vērtē slikti un ļoti slikti, robežās no astoņiem līdz 11 procentiem ir arī to iedzīvotāju īpatsvars, kuri slikti vērtē arī visus konkrētos veselības aprūpes pakalpojumus, viskritiskāko vērtējumu saņēmusi aprūpe slimnīcās. Arī desmit ballu sistēmā veselības aprūpe nopelnījusi vien piecnieku.
Ģimenes ārsta sniegtajā veselības aprūpē pacientiem galvenā nozīme ir labai komunikācijai, kā arī prakses organizācijai. Labāk apmierināti ir tie pacienti, kuru ģimenes ārsta praksē ir māsa. Laba saskarsme ir arī galvenais apmierinātības iemesls ar ārstiem speciālistiem, tomēr, kā norāda A. Putniņa, apmierinātība atšķiras pēc ārsta specialitātes, vislielākā apmierinātība ir ar ginekologiem. Izpētīts, ka steidzamās medicīniskās palīdzības saņemšanā (piemēram, traumpunktos) savukārt svarīgākais pacientiem ir palīdzības gaidīšanas ilgums – jo ilgāk jāgaida, jo pacienti ir neapmierinātāki, īpaši gadījumos, kad pacientam ir sāpes, kuras visu gaidīšanas laiku netiek novērstas. Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta darbā pacienti augstu novērtē dispečeru darbu, savukārt pretēji viedoklim, ka šā dienesta darbā svarīgākais pacientiem varētu būt tehniskās prasmes, izrādās, ka cilvēkiem svarīgākais ir psiholoģiskais un emocionālais atbalsts.
Slimnīcu darbu pacienti kopumā novērtējuši zemāk, tomēr ballu sistēmā tās saņēmušas tādu pašu septītnieku kā visi citi. Slimnīcās pacientiem svarīgākais ir komunikācija un tas, cik saskaņoti strādā personāls un vai ārstēšanai ir pēctecība. Pacientiem ir svarīgs skaidrs plāns ārstēšanai un aprūpei, personāla kompetencei, vai gaidīšanas laiks nedraud ar veselības pasliktināšanos.
Pētnieki Veselības ministrijai iesaka uzlabot pieejamību un īpaši iedzīvotāju informēšanu par valsts sniegtajiem pakalpojumiem, piemēram, Nacionālā veselības dienesta mājaslapu skatās tikai viens procents (!) iedzīvotāju. «Īpaša uzmanība jāpievērš mazāk informētām un izglītotām pacientu grupām, cilvēkiem ar sliktāku veselības stāvokli,» sacīja A. Putniņa.
Inga Paparde
Foto: Pixabay
