Onkoloģisko pacientu organizāciju alianse nosūtījusi atklātu vēstuli Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam, veselības ministrei Ilzei Viņķelei un Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājam Andrim Skridem, paužot neapmierinātību ar lēno onkoloģijas reformas gaitu, vēsta NRA.lv.
Vēstulē vienots viedoklis par pašreizējo situāciju onkoloģijā ir vairākām pacientu organizācijām – krūts vēža pacientu biedrībai Vita un tās vadītājai Irīnai Janumai, labdarības fondam Rozā vilciens un Zintai Uskalei, kolorektālā vēža pacientu biedrībai EuropaColon Latvija (vadītājs Uldis Vesers), Prostatas vēža pacientu biedrības vadītājam Visvaldim Bergmanim un onkoloģisko pacientu atbalsta nodibinājuma OFonds vadītājai Inesei Valdheimai. Onkoloģisko pacientu organizāciju alianse atgādina, ka jau 2016. gadā pēc iniciatīvas Lai vēzis būtu ārstējama slimība tika savākti vairāk nekā 11 000 iedzīvotāju paraksti onkoloģijas nozares sakārtošanai, lūdzot plānveidīgi un neatgriezeniski kāpināt tās finansējumu valsts budžetā. Veselības ministrija kopā ar onkoloģijas nozares ekspertiem izstrādāja un Ministru kabinets apstiprināja Veselības aprūpes pakalpojumu onkoloģijas jomā uzlabošanas plānu 2017.-2020. gadam, iezīmējot onkoloģijas jomā darāmo. «Taču mēs, vēža pacienti, diendienā redzam, ka reforma buksē, minētā onkoplāna īstenošanai valsts budžetā ik gadu hroniski netiek iedalīts atbilstošs finansējums,» norāda Irīna Januma no krūts vēža pacientu biedrības Vita. Reformas rezultātā nav izdevies panākt cerētos uzlabojumus vēža pacientu ārstēšanā un aprūpē, kā tika solīts iepriekšējās valdības apstiprinātajos politikas dokumentos, norādīts pacientu atklātajā vēstulē amatpersonām. «Pēc cerīgā 2018. gada, kad redzējām vairākas pozitīvas pārmaiņas, pašlaik mums rodas pamatotas bažas, ka uzlabojumi onkoloģijā var apstāties vispār,» saka I. Januma.
Pacienti norāda uz virkni problēmu – joprojām ir garas gaidīšanas rindas uz diagnostiskiem izmeklējumiem vēža pacientiem, kuriem ir nepieciešami tā saucamie sekundārie izmeklējumi (zaļajā koridorā palīdzību var saņemt salīdzinoši ātri, bet vēlāk – rindu rindas). Tāpat trūkst ārstniecības personāla, ārstēšanas iekārtu. Trūkst skaidru vadlīniju vēža pacientu plūsmas vadībai. Tāpat nav vienotas onkoloģisko pacientu datu bāzes, kas ļautu analizēt ārstēšanas rezultātus, nav arī izdevies samazināt veselības nozarē valdošo birokrātiju, kas vēža pacientiem liedz savlaicīgi saņemt atbilstošu ārstēšanu.
«Ārstniecības riska fondā nonākušās pacientu sūdzības liecina, ka nav izdevies panākt ātru un operatīvu dokumentu noformēšanu, lai vēža slimnieki bez kavēšanas varētu saņemt individuālo valsts zāļu kompensāciju. Kamēr tiek skaņoti papīri, tiek zaudēts laiks, vēzis attīstās, un cilvēks nomirst, nesagaidījis viņam piešķirto terapiju,» atklāj I. Januma.
Neatkarīgā rakstīja: lai arī veselības nozarei 2019. gadā ir piešķirts papildu finansējums vismaz 200 miljonu eiro apmērā, prioritāro pasākumu saraksts ir divreiz garāks, un makam, lai to apmaksātu, jābūt divreiz biezākam. Pat veselības aprūpes pakalpojumu uzlabošanai onkoloģijas jomā uzlabošanas plānam trūkst 17,6 miljoni eiro no kopumā nepieciešamajiem 42 miljoniem eiro. Tiesa, onkoloģisko slimību ārstēšanai ir iespējams izlietot Eiropas Komisijas atļauto atkāpi no budžeta deficīta. Visdramatiskākā situācija iezīmējas kompensējamo medikamentu sadaļā, kur no aprēķinātajiem papildus nepieciešamajiem līdzekļiem – 27 miljoniem eiro – ir zināms, ka tiks piešķirti tikai nepilni divi miljoni eiro. Uz to atklātajā vēstulē norāda arī pacienti: «Plāns pamatoti paredz, ka jaunu klīniski un ekonomiski efektīvu zāļu apmaksai onkoloģiskiem pacientiem ik gadu nepieciešami vismaz 14,6 miljoni eiro. Valsts budžetā jauno zāļu apmaksai šogad atvēlēti tikai 6,6 miljoni eiro, tāpēc nav skaidrs, kā reformas ietvaros būs iespējams nodrošināt politiskajos dokumentos solīto.»
Pacientu organizācijas aicina Ministru kabinetu, Saeimu un Veselības ministriju aktīvi un pēc būtības turpināt onkoloģijas nozarē uzsāktās reformas, to izpildei piešķirot plānā paredzēto valsts budžeta finansējumu, kā arī informēt pacientu organizācijas un sabiedrību, kā tiek izmantots onkoloģijas nozarei atvēlētais valsts finansējums, publiskojot ziņojumus par plāna līdzšinējo izpildi 2017. un 2018. gadā.
VIEDOKLIS
Irīna JANUMA, krūts vēža pacientu biedrības Vita vadītāja:
– Pacienti redz, ka onkoloģijā pēdējā gada laikā ir notikušas daudzas labas lietas – ir atvēlēts lielāks finansējums medmāsu algām, darbojas zaļais koridors, kas ļauj agrāk uzsākt vēža ārstēšanu. Valsts apmaksāto zāļu saraksts ir papildināts ar vairākiem jauniem kompensējamiem onkoloģijas medikamentiem. Esam pateicīgi par to. Tomēr pacienti gaida turpinājumu – ārstēšanas jomas sakārtošanu, sekundāro izmeklējumu pieejamības uzlabošanu vēža pacientiem pēc operācijas, ķīmijterapijas vai starošanas, lai pacienti varētu izvairīties no slimības recidīva.
Inga Paparde
Foto: Unplash
