Pacientus visvairāk satrauc atceltie izmeklējumi un konsultācijas, bailes saslimt ar Covid-19, kā arī izolācija un vientulība, kas veicinājusi trauksmi. Pacienti bailēs no vīrusa nereti novēloti vēršas arī pēc neatliekamās medicīniskās palīdzības un slimnīcā nokļūst jau kritiskā stāvoklī, “Neatkarīgajai” saka biedrības “ParSirdi.lv” vadītāja Inese Mauriņa.

Latvijas Pacientu organizāciju tīkls, kas apvieno vairāk nekā 20 Latvijas pacientu organizācijas, aicina valdību, Saeimu un citas atbildīgās iestādes nekavējoties rast iespēju nodrošināt ārstējošajam personālam nepieciešamo medicīnisko aprīkojumu, lai nepieļautu medicīnas pakalpojumu ierobežojumus, kas var rasties saistībā ar individuālo aizsardzības līdzekļu trūkumu.

Nesaņem veselības aprūpi

Latvijā izsludinātās ārkārtas situācijas laikā ir ieviesti ierobežojumi ambulatorajiem pakalpojumiem un izmeklējumiem. Tā rezultātā daudziem hronisku slimību pacientiem ir atliktas vairākus mēnešus iepriekš plānotās ārsta vīzītes un diagnostiskie izmeklējumi. Diemžēl situāciju nav atrisinājusi arī daļējā ierobežojumu atcelšana, jo izveidojušos rindu dēļ jaunus pacientus uz konsultācijām un izmeklējumiem nepieraksta.

Kardioloģijas pacientu pārstāve Inese Mauriņa norāda, ka savlaicīga slimību diagnosticēšana un sekmīga to ārstēšana novērš gan nepieciešamību doties uz slimnīcu, gan iespējamu invaliditāti un nāvi. “Mēs katru dienu saņemam jautājumus no pacientiem par ārstēšanās pieejamību ārkārtas situācijas laikā. Pacientus visvairāk satrauc atceltie izmeklējumi un konsultācijas, cilvēki baidās saslimt ar Covid-19, dzīvo izolācijā un vientulībā, kas veicina trauksmi,” sacīja I. Mauriņa. “Diemžēl ārstu sniegtā informācija apstiprina, ka pacienti bailēs no vīrusa novēloti vēršas arī pēc neatliekamās medicīniskās palīdzības un slimnīcā nokļūst jau kritiskā stāvoklī.”

Iedveš bailes

Vēl lielākas bailes par medicīniskās palīdzības ierobežošanu radījis veselības ministres Ilzes Viņķeles paziņojums par kritisko situāciju ar individuālo aizsardzības līdzekļu pieejamību mediķiem un bažām, ka pāris nedēļu laikā būs jālemj par veselības aprūpes pakalpojumu samazināšanu. Pacientu organizācijas uzstājīgi aicina atbildīgās institūcijas nepieļaut šādu situāciju.

“Koncentrējoties uz Covid-19 vīrusa izplatību un draudiem, nevaram pieļaut, ka pieaug mirstība ar ārstējamām un novēršamām slimībām kā infarkts vai insults, onkoloģiskās slimības, HIV un citas infekcijas slimības, retās slimības, multiplā skleroze un citas smagas hroniskas slimības,” uzsvēra I. Mauriņa.
Kavējas lēmumi par zālēm

Latvijas Reto slimību alianses vadītāja Baiba Ziemele savukārt norāda, ka atsevišķu slimību diagnostika, ārstēšana un medikamentu pieejamība Latvijā jau līdz šim ievērojami atpalika no citām Eiropas valstīm, bet ārkārtas situācijas dēļ tā vēl vairāk pasliktinājusies – pacienti netiek pie speciālistiem uz vizītēm, tiek atliktas operācijas, kavējas lēmumi par medikamentu kompensāciju, ir ierobežotas iespējas saņemt tādus pakalpojumus kā rehabilitācija un fizioterapija.

“Aptaujājam mūsu pacientus, cilvēki ir ļoti neapmierināti ar informācijas trūkumu un pieejamības ierobežošanu medicīnisko pakalpojumu nodrošināšanā. Pacientu organizācijas iespēju robežās cenšas palīdzēt pacientiem rast atbildes uz dažādiem jautājumiem, bet vēlamies uzsvērt, ka pakalpojumu pieejamības turpmāka samazināšana vēl vairāk pasliktinās Latvijas iedzīvotāju jau tā sliktos veselības rādītājus,” saka B. Ziemele.

Tik skarbi, ka jāpārtrauc aprūpe

Veselības ministre Ilze Viņķele pēc valdību veidojošās koalīcijas padomes sēdes pirmdien atzina: ja saglabāsies kritiskā situācija ar individuālo aizsardzības līdzekļu pieejamību mediķiem, pāris nedēļu laikā būs jālemj par veselības aprūpes pakalpojumu samazināšanu. Pēc ministres teiktā pašreizējie respiratoru krājumi varētu drīzumā beigties, tāpat līdzīga situācija ir ar atsevišķiem citiem individuālajiem aizsardzības līdzekļiem mediķiem ‒ vienreizlietojamiem halātiem un aizsargkombinezoniem.

Ārstniecības iestādēm respiratori ir nodrošināti ar pusotras dienas rezervi, bet ķirurģisko masku krājumi ir apmēram divām nedēļām. Ministre arī brīdināja, ka “kuru katru brīdi var tikt pārtraukts Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta darbs”.

Savukārt dienesta vadītāja Liene Cipule, nenoliedzot problēmu, nebija tik kritiski noskaņota: situācija ar individuālajiem aizsarglīdzekļiem ir sarežģīta jau kopš janvāra, tomēr, ja būtiski nepalielinās pacientu skaits, tad respiratori un aizsargtērpi ir pietiekamā daudzumā. Jāatgādina, ka par visu aizsarglīdzekļu iepirkumiem pašlaik ir atbildīga Aizsardzības ministrija.

Inga Paparde

Foto: Valsts kanceleja