Saeima ceturtdien, 20.aprīlī, trešajā – galīgajā – lasījumā atbalstīja grozījumus Patvēruma likumā, kas paredz mainīt pabalsta izmaksas kārtību bēgļiem un alternatīvo statusu ieguvušajām personām. Izmaiņas ļaus saņemt vienreizēju finansiālu atbalstu, ja personai nav pietiekamu līdzekļu. Tas būs līdzvērtīgs divu mēnešu uzturēšanās pabalstam, taču kopējais bēgļiem un alternatīvo statusu ieguvušajām personām pieejamais pabalsta apmērs netiks mainīts, jo saīsinās uzturēšanās izmaksu segšanai paredzētā pabalsta izmaksas ilgumu.
Jaunā kārtība praktiski nozīmēs to, ka pirmajā mēnesī persona, kurai piešķirts bēgļa vai alternatīvais statuss un kurai nav pietiekami līdzekļu, varēs saņemt finansiālu atbalstu divu mēnešu pabalsta apmērā, lai varētu uzsākt patstāvīgu dzīvi ārpus patvēruma meklētāju izmitināšanas centra.
“Finansiālais atbalsts ir būtisks, atstājot patvērumu meklētāju centru un uzsākot patstāvīgu dzīvi. Cilvēkiem nepieciešama dzīvesvieta, līdz ar to jāslēdz, piemēram, īres līgums, un nereti dzīvokļu īpašnieki prasa arī drošības naudu. Bēgļiem savu dzīvi šeit nākas sākt gluži kā no baltas lapas – bez sadzīvei nepieciešamajām lietām -, tādēļ pārcelšanās prasa lielus ieguldījumus, lai sagādātu ikdienai vajadzīgās lietas,” iepriekš uzsvēra par likumprojekta virzību atbildībās Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja Inese Laizāne.
Pabalsts, kas sedz uzturēšanās izmaksas, pilngadīgai personai ir 139 eiro, paredz Ministru kabineta noteikumi. Katram nākamajam ģimenes loceklim paredzēti 97 eiro, tāpat 97 eiro pabalsts noteikts nepilngadīgai personai bez pavadības.
Pabalstiem paredzētais esošā finansējuma kopējais ietvars netiks mainīts. Tas iespējams, saīsinot uzturēšanās izmaksu segšanai paredzētā pabalsta izmaksas ilgumu. Bēgļiem tas pienāksies 10 mēnešus līdzšinējo 12 mēnešu vietā, bet alternatīvo statusu ieguvušajām personām tas saīsināts no 9 uz 7 mēnešiem.
Likumprojekts sasaista bēgļiem un alternatīvo statusu saņēmušajām personām paredzēto pabalstu izmaksu ar ekonomisko aktivitāti, nodarbinātību vai aktīvu darba meklēšanu, proti, nepieciešamību reģistrēties Nodarbinātības valsts aģentūrā un pildīt bezdarbnieka pienākumus. Ja darbspējīgā vecumā esošās minētās personas nereģistrēsies Nodarbinātības valsts aģentūrā vai nepildīs bezdarbnieka pienākumus, pabalsta izmaksu pārtrauks. Tas palīdzēs nodrošināt to, ka pabalstu neizmaksās personām, kuras atstājušas Latviju, norādīts likumprojekta anotācijā.
Tāpat likumprojekts nosaka nepamatoti saņemta vai pārmaksāta uzturēšanās pabalsta atguves kārtību.
Paredzēts, ka vienreizējā finansiālā atbalsta piešķiršanu un izmaksu nodrošinās Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde, bet par pabalstu, kas paredzēts uzturēšanās izmaksu segšanai, atbildīga būs Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra.
Likumprojekts precizē arī atsevišķus jautājumus par patvēruma meklētāju veselības pārbaudi un sanitāro apstrādi, kā arī personu pārcelšanu un pārmitināšanu.
Paredzēts, ka jaunā kārtība stāsies spēkā 1.jūnijā.
Foto: Saeimas kanceleja
