Otrdien, 4.jūnijā, valdība konceptuāli atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) informatīvo ziņojumu par pakāpenisku atlīdzības izlīdzināšanu starp dažādām valsts pārvaldes iestādēm, portālam «Apollo» pavēstīja ministrijā.
Ziņojuma mērķis bija izvērtēt esošo situāciju atlīdzības jomā valsts pārvaldes iestādēs, salīdzinot līdzīgu darbu veicēju darba samaksu dažādās iestādēs. Šis priekšlikums pamatā attieksies uz atalgojuma palielināšanu policijas, ugunsdzēsības un glābšanas dienesta, medicīnas un sociālās jomas aprūpes, kā arī kultūras nozares speciālistiem.
Ņemot vērā 2009. un 2010. gadā valdības veiktos taupības pasākumus, lai nodrošinātu valsts budžeta konsolidāciju, tika būtiski samazināta mēnešalga valsts pārvaldē. Kopumā algas valsts pārvaldē tika samazināta par 25%, tādējādi ir izveidojusies situācija, ka valsts pārvaldē nodarbināto algas ir zaudējušas konkurētspēju ar privātā sektora algām. Īpaši krasas algu atšķirības vērojamas vadības līmeņa amatos.
Tas lielā mērā radīja situāciju, kad daļa labāko un spējīgāko darbinieku pamet valsts pārvaldi, par ko liecina arī personāla mainības dati. Ja normālā situācijā personāla mainība iestādē ir 6-7%, tad, piemēram, FM personāla mainība iepriekšējā periodā bija gandrīz 20% – darbu ministrijā ir pārtraucis katrs piektais darbinieks.
Nodarbināto skaits valsts budžeta iestādēs ir ievērojami samazinājies, sākot no 2009. gada. Piemēram, 2013. gada janvārī, salīdzinot ar 2008. gadu, valsts budžeta iestādēs nodarbināto skaits kopumā ir samazinājies par 21 tūkstoti darbinieku jeb gandrīz par 27%. Savukārt valsts budžeta izdevumi atlīdzībai no 2008. gada līdz 2011. gadam ir samazināti uz pusi – no 894 miljoniem latu līdz 478 miljoniem latu.
Pēdējos gados darbinieku skaita izmaiņas ietekmēja ne tikai veiktie budžeta konsolidācijas un valsts pārvaldes optimizācijas pasākumi, bet arī motivācijas trūkums, ko radīja krīzes laikā veiktais darba samaksas samazinājums. Tikai 2012. gadā ministrijās un Valsts kancelejā darba tiesiskās attiecības pārtrauca vairāk nekā 400 jeb gandrīz 14% (no kopējā darbinieku skaita) darbinieku zemā atalgojuma un nesamērīgas darba slodzes dēļ.
Valsts pārvaldē mēnešalgu apmēru regulē Ministru kabineta noteikumi, paredzot minimālo un maksimālo mēnešalgu katras mēnešalgu grupas amatiem, kas veido mēnešalgu diapazonus. Tā kā normatīvajā regulējamā noteiktie mēnešalgu diapazoni ir ļoti plaši, tie no vienas puses nodrošina pietiekami lielu elastību mēnešalgu noteikšanā, bet no otras puses, ņemot vērā iestāžu rīcībā esošo finansējumu, mēnešalgas apmērs līdzīgiem amatiem dažādās iestādēs var būtiski atšķirties. Tā rezultātā turpinās darbinieku aizplūšana uz privāto sektoru, kā arī darbinieku migrēšana starp valsts iestādēm.
Lai rastu labojumus izveidojušajai situācijai, tika piedāvāts pakāpeniski izlīdzināt mēnešalgas līdzīgu darbu veicējiem, sasaistot to ar minimālas algas paaugstināšanu, ko atbalstīja valdība un tās sociālie un sadarbības partneri jau iepriekš. Tāpat FM rosina pakāpeniski vidējā termiņā paaugstināt zemāko mēnešalgu diapazonu. Šis priekšlikums attieksies uz zemāk atalgotājiem valsts pārvaldes darbiniekiem un viszemākajam algām valsts pārvaldē.
FM atgādina, ka valsts pārvaldes iestādēs nodarbināto atlīdzību nosaka Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likums. Tas definē mēnešalgu noteikšanas pamatprincipus, mēnešalgu maksimālos apmērus, kā arī nosaka, ka darbinieku mēnešalgas nedrīkst pārsniegt Ministru prezidentam noteikto mēnešalgu.
Tāpat, tuvojoties Latvijas prezidentūrai Eiropas Savienības Padomē, ir aktualizējies jautājums par augsti kvalificēta personāla ilgtermiņa motivāciju darbam Latvijas valsts pārvaldē. Ņemot vērā zemā atalgojuma dēļ apjomīgo speciālistu aizplūšanu no valsts pārvaldes uz privāto sektoru, svarīgi ir noturēt spējīgākos darbiniekus, lai veiksmīgi nodrošinātu Latvijas prezidentūru 2015. gadā.
Ņemot vērā spējīgāko darbinieku aizplūšanu uz privāto sektoru, tiek rosināts izvērtēt iespēju noteikt konkurētspējīgas mēnešalgas augsti kvalificētājiem speciālistiem, sasaistot tās ar privātā sektora algām 80% apmērā. Jāuzsver, ka papildu finansējums šim mērķim 2014. gada budžeta projektā netiek plānots. Tas būtu jānodrošina esošā atlīdzības fonda ietvaros, veicot optimizācijas pasākumus un virzoties uz efektīvāku procesu veikšanu valsts pārvaldē.
Plānots, ka visus šos priekšlikumus valdība vēl vērtēs nākamā gada budžeta veidošanas kontekstā, kad tiks izskatīti visu ministriju iesniegtie priekšlikumi, kā arī tiks izvērtēti jaunās politikas iniciatīvas.
