Tāpat paredzēts pārskatīt to uzņēmumu pienākumus, kas saņem nodokļa atlaides, un tiem piemērojamās nodokļa likmes. Idejas būtība ir šāda – ja nešķiro, maksā vairāk, ja šķiro – maksā mazāk. Konkrēti skaitļi, kā likmes mainīsies, pašlaik gan netiek nosaukti, Topošajā Atkritumu apsaimniekošanas valsts plānā 2013.–2020. gadam vien konceptuāli pateikts, ka tam jānotiek, raksta NRA.LV.
Daudzi nozares spēlētāji tomēr ir skeptiski – ministrijas iecerei ir lielas iespējas izgāzties gan iedzīvotāju skopuma, gan uzņēmumu alkatības dēļ. Un tas nebūtu nekāds brīnums, jo arī citās valstīs atkritumu saimniecību nekādi neizdodas padarīt videi draudzīgāku, makam saudzīgāku, bet atkritumu biznesmeņiem izdevīgāku.
Latvijas atkritumu saimniecības uzņēmumu asociācijas izpilddirekcijas vadītājs Armands Nikolajevs atsaucas uz diviem neveiksmīgiem eksperimentiem. Vācijā Diseldorfas reģionā pirms diviem gadiem mēģināja ieviest svēršanas mehānismus atkritumu konteineros, lai iedzīvotāji maksātu atkarībā no reāli izmesto atkritumu daudzuma. Taču rezultāts bijis tāds, ka tika pārpildīti sabiedriskie konteineri visos stāvlaukumos autobāņu malās. Savukārt Lietuva gada sākumā ieviesa konstantu maksu par visa veida atkritumu apsaimniekošanu, un šķirošana vispār apstājās. Tagad noteikumi tiek pārskatīti un iecerēts, ka šķirotāji maksās par 15% mazāku nodevu, savukārt tie, kas blēdīsies – dabūs četrkārtīgu uzcenojumu. Pašvaldības policisti būšot tie, kas rakāsies pa iedzīvotāju gružkastēm un atmaskos, ja viņi pie alus pudelēm piemetīs arī skārda konservu bundžas.
A. Nikolajevs piekrīt, ka piespiest iedzīvotājus šķirot atkritumus var tikai ar finansiāliem stimuliem. Tajā pašā laikā jārēķinās, ka dabas resursu nodokļa palielinājums var radīt papildu atkritumu krājumus Latvijas mežos. «Tas ir miets ar diviem galiem,» secina asociācijas vadītājs. Tomēr šķirošanas ideju par galīgi neefektīvu un norakstāmu viņš negrib saukt. Cita lieta, ka šķirošanu varētu padarīt vienkāršāku, piemēram, mest kopā papīru ar plastmasu. Uzņēmumi tā varētu ietaupīt līdzekļus, iedzīvotājiem būtu vieglāk, bet galā rūpnīcā atkritumus šā vai tā nepieciešams pāršķirot.
Piesardzīgi VARAM ieceri celt nodokli vērtē uzņēmuma Getliņi Eko valdes priekšsēdētājs Imants Stirāns. Palielinot atkritumu apglabāšanas izmaksas, paaugstināsies arī uzņēmumu tēriņi, un skaidrs, ka tos iekļaus iedzīvotāju tarifā. Kaut gan pēc būtības tas nav loģiski – iedzīvotājiem par šķirošanu nodoklis vispār nebūtu jāmaksā. Turklāt dabas resursu nodokli piemēro par videi nodarītu kaitējumu, un tam nebūtu jākalpo par līdzekļu vākšanas shēmu jauna veida biznesam. Turklāt I. Stirāns ir pārliecināts, ka jau pašreizējā likme – 7 lati tonnā par sadzīves atkritumiem un 14 lati par būvgružiem – ir pilnīgi pietiekama, lai Latvijā darbotos šķirošana. Taujāts, kur tad, viņaprāt, nonāks papildus iekasētā nauda pēc nodokļa palielinājuma, I. Stirāns secina: «Nauda paliks pie vedēja.»
Pašlaik VARAM sākusi jaunās atkritumu politikas sabiedrisko apspriešanu, un paredzams, ka nozares spēlētāji pieprasīs gana daudz korekciju ministrijas plānā. Ne tikai uzņēmumi, bet arī pašvaldības, kurām ministrija vēlas atņemt ekskluzīvās tiesības izvēlēties atkritumu apsaimniekotāju.
Jāpiebilst, piesakot ievērojamas un pretrunīgi vērtētas pārmaiņas Latvijas atkritumu saimniecībā, vides ministrija ar valsts maka turētāju Finanšu ministriju pagaidām nav konsultējusies. Un tā brīdina, ka VARAM priekšlikumus, ja tādus saņems, vērtēs kontekstā ar nodokļu politikas stabilitāti un Latvijas tautsaimniecības konkurētspējas uzlabošanu.atkritumu apsaimniekošanaNodokļi
