Intervijā laikrakstā «Diena» ekonomists skaidro: «Ja šajā nolūkā jāsamazina ekonomika, tad Latvijas Bankai tas šķiet pietiekams upuris, kuru viņi arī sekmīgi īsteno. Bet tas ir nepareizi, tāpēc ka ekonomikas mērķim būtu jābūt ekonomikas izaugsmei, nevis abstraktai cita veida naudas ieviešanai. Jo īpaši apstākļos, ka eirozonā ir tik sarežģīta situācija, ka tā draud izjukt. Piekrītu, ka Latvijas Bankas politika šajā brīdī vēršas uz ekonomikas samazinājumu ar mērķi ieviest eiro, un tas ir nepareizi.»

Ošllejs uzskata, ka ar to skaidrojami arī Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēvica izteikumi: viņš cenšas «dot signālu starptautiskajiem aizdevējiem, ka Latvijas bankas uzskata, ka ekonomiskais stāvoklis Latvijā būs sliktāks, nekā uzskata valdība, un ka Latvijas Banka līdz ar to prasa lielāku konsolidāciju, nekā to ir pateikusi valdība».

«Dombrovska valdība cenšas, cik iespējams, maz samazināt valsts budžetu, jo katrs valsts budžeta samazinājums vienlaikus nozīmē arī iedzīvotāju ienākumu samazinājumu. Latvijā ir krīze, tāpēc Dombrovska valdība cenšas panākt pēc iespējas mazāku samazinājumu, tomēr ir spiesta piekāpties aizdevējiem. Bet Rimšēviča kungs acīmredzami izdara spiedienu uz valdību, lai tā vēl vairāk samazinātu nākamā gada budžetu,» uzskata Ošlejs.

Pēc Ošleja domām to viņš dara tāpēc, ka uzskata – ja Latvijā būs nelabvēlīga situācija, tad neiekļausimies Māstrihtas kritērijos brīdī, kad būs jāiestājas eirozonā, un tas ir Latvijas Bankas mērķis pašlaik, raksta Apollo.lv.

«Tāpēc viņš mēģina izdarīt spiedienu uz valdību ar šāda veida būtiskiem paziņojumiem. Tāpēc, ka viņa mērķis nav stabilizēt Latvijas ekonomiku, tas viņam ir sekundārs mērķis, viņa primārais mērķis ir iestāšanās eirozonā. Tāpēc viņš cenšas samazināt Latvijas ekonomiku,» tā Ošlejs.