Augustā reģistrēts straujākais vidējā cenu līmeņa pieaugums gada griezumā kopš 2011. gada, inflācijai sasniedzot 3.7%. Tikmēr mēneša griezumā pieaugums līdzinās iepriekš reģistrētajiem novērojumiem – kāpums par 0.4%.
Lielākie vidējā cenu līmeņa vilcēji pagājušajā mēnesī bija ar mājokli saistītās izmaksas (+6.8%) un ar transportu saistītie pakalpojumi (+8.8%). Mājokļa uzturēšana kļuva dārgāka, jo būtisks kāpums reģistrēts dabasgāzes cenās, un augusi arī maksa gan par siltumenerģiju, gan elektroenerģiju un ar transportu saistītie pakalpojumi (+8.8%). Rīgas siltuma tarifs augustā nedaudz pieauga, taču septembrī gaidāms daudz straujāks kāpums. Arī elektroenerģijas cenas, ko ietekmē vairāki faktori – laikapstākļi gan pie mums, gan visā NordPool reģionā, pieprasījums, izejvielu cenas, pārvades kapacitāte, Daugavas pietece un nākotnes cenu prognozes – visticamāk arī tuvajā nākotnē piedzīvos augšupejošu tendenci.
Savukārt transporta izmaksu kāpumu noteica degvielas cenu kāpums (+19.1%). Naftas cenas kopš pērnā gada novembra līdz vasaras vidum kopumā virzījušās augšup, taču kopš jūlija vidus tendence ir stagnējoša vai pat – lejupvērsta. To noteica pēdējā laikā augošās bažas par globālo pieprasījumu, arvien plašākās delta varianta izplatības apstākļos. Nozīmīgu lomu naftas tirgū spēlēja arī Saūda Arābijas lēmums samazināt naftas cenu par barelu Āzijas pasūtījumiem. Tikmēr ASV viesuļvētra Ida radījusi postījumus Meksikas līci, kur apturēta lielākā daļa naftas ražošanas, kas savukārt ir viens no faktoriem, kas palīdzējis naftas cenai septembrī pakāpties uz augšu, atkal pārsniedzot 70 dolārus par barelu. Pasaules naftas cenu vairāku mēnešu ilgušā kāpuma apstāšanās nozīmē arī degvielas cenu kāpuma piebremzēšanos Latvijā – jau augustā pret jūliju cenu kāpums bija būtiski zemāks nekā iepriekšējos mēnešos.
Uz augšu vidējo cenu līmeni augustā virzīja arī pārtikas cenas (+2.2%) – to veicinājis zemāks ražu apjoms šovasar, kas radies gan karsto un sauso laikapstākļu dēļ, gan dažos gadījumos arī darbaspēka trūkuma rezultātā. Pārtikas cenas Latvijā ietekmē arī izmaiņas pasaules pārtikas cenās. Pēc krituma divus mēnešu pēc kārtas, augustā atkal pieaudzis ANO pasaules pārtikas cenu indekss. Pārtikas cenu kāpums Latvijā visdrīzāk turpināsies arī nākamajos mēnešos.
Eiropas komisijas aptauju dati liecina, ka pagājušajā mēnesī patērētāju gaidas par tuvāko mēnešu cenu pieaugumu Latvijā pakāpušās vēl mazliet virs ilgtermiņa vidējā rādītāja. Visticamāk, ka visaugstākais cenu līmeņa pieaugums gada griezumā tiks reģistrēts gada beigās un varētu pietuvoties pat 5% atzīmei.
Cenu līmenis šogad varētu būt pat augstāks par augustā prognozētajiem 2.3%, savukārt nākamgad inflācija prognozēta 3.2% apmērā.
Laura Orleāne, Swedbank ekonomiste
