Jaunākie inflācijas rādītāji turpina pārspēt iepriekšējos. Pagājušajā mēnesī gada griezumā inflācija sasniedza 16.9%, bet, salīdzinot ar aprīli, cenas pieauga par 4%. Vien pāris mēnešus 2008. gadā cenu izaugsme pārsniedza šī brīža novērojumus, šī gadsimta maksimumā reģistrējot 17.9% pieaugumu. Daļa no nelabvēlīgās ietekmes, ko uz cenām atstāj karš Ukrainā un Krievijai un Baltkrievijai piemērotās sankcijas, veikalu plauktos redzama jau tagad, taču daļa parādīsies ar laika nobīdi. Līdz ar to, inflācijai vēl pīķis ir priekšā, un gaidāms, ka iedzīvotāju pirktspēja pasliktināties.
Būtiskākais inflācijas virzītājs pagājušajā mēnesī bija ar mājokli saistīto preču un pakalpojumu cenu pieaugums, kas maijā gada griezumā sasniedza 34.4%. Salīdzinot ar pagājušo gadu, elektrības un siltumenerģijas cenas pieauga par gandrīz 50%, bet gāzes cenas vairāk nekā dubultojās. Būtisks iemesls straujam cenu kāpumam maijā bija tas, ka beidzās četrus mēnešus ilgie valdības atbalsta pasākumi energoresursu cenu kāpuma mīkstināšanai mājsaimniecībām, kas iekļāva elektroenerģijas pārvades un sadales tarifa un OIK maksas atcelšanu, cenu griestus siltumenerģijai un daļēju dabasgāzes maksājumu kompensāciju daļai iedzīvotāju. Mēneša griezumā ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem reģistrēts straujākais pieaugums pēdējos 28 gados.
Pārtikas preču cenu kāpums saglabājas kā viens no galvenajiem inflācijas virzītājiem. Gada griezumā reģistrēts pieaugums 18.7% apmērā. Visbūtiskāk cenas augušas piena produktiem (+25.9%), maizei un graudaugiem (+21.5%) un gaļas izstrādājumiem (+16.6%). ANO pārtikas cenu indeksi rāda, ka globālajā tirgū no augstā līmeņa nedaudz atkāpušās eļļas, piena un cukura cenas, taču pieaugums reģistrēts graudaugu cenās. Visu laiku augstāko vērtību sasniegušas gaļas izstrādājumu cenas. Sekas karam Ukrainā un Krievijas īstenotajiem pasākumiem draud izraisīt globālu pārtikas krīzi. 36 pasaules valstis vairāk kā pusi no graudu importa iegūst no Ukrainas un Krievijas. Aplēses liecina, ka Ukrainas ostās šobrīd ir iesprūduši 22 miljoni tonnu graudu. Bažās par pārtikas drošību, pieaug brīvprātīgo eksporta ierobežojumu apjoms pasaulē, ierobežojot piedāvājumu un radot papildus spiedienu uz pārtikas cenām.
Ar transportu saistīto preču un pakalpojumu cenas pagājušajā mēnesī gada griezumā Latvijā pieauga par 27.5%, tai skaitā degvielas cenās reģistrēta 51.5% izaugsme. Brent naftas cena ASV dolāros gada griezumā maijā pieauga par 63%. Eiro valūtas vājināšanās pret ASV dolāru radījusi papildus spiedienu uz degvielas cenām eiro izteiksmē Latvijā. Turklāt aug arī degvielas transportēšanas izmaksas. OPEC+ lēmums nedaudz palielināt ražošanas apjomus nav spējis atsvērt tālāku naftas cenu kāpumu, ko virza augošais Ķīnas pieprasījums un bažas par piedāvājuma pietiekamību īpaši laikā, kas Eiropas Savienības valstis ir pieņēmušas lēmumu par daļēju Krievijas naftas importa aizliegumu. Papildus triecienu globālajiem naftas un enerģijas tirgiem vēl sagādās Eiropas Savienības un Lielbritānijas apdrošināšanas liegums kuģiem, kas pārvadā Krievijas naftu.
Cenu līmenis strauji pieaug visā pasaulē. Eirozonā maijā inflācija sasniedza visu laiku augstāko rādītāju, reģistrējot pieaugumu 8.1% apmērā. Līderos vēljoprojām ierindojas Baltijas valstis – Igaunijā inflācija pagājušajā mēnesī sasniegusi 20%, bet Lietuvā cenas pieauga par 18.9%. Augstie inflācijas rādītāji eiro zonas analītiķu acis jau atkal pievērsuši Eiropas Centrālajai bankai (ECB), kas 9.jūnijā lems par turpmāko monetārās politikas kursu cīņai ar inflāciju. Swedbank prognozē, ka ECB noguldījumu iespējas uz nakti procentu likme tiks celta par 0.5 procentpunktiem jūlijā un pēc tam vēl divas reizes par 0.25 procentpunktiem rudenī. Pēdējo reizi ECB procentu likmes cēla 2011. gadā. Jāatzīmē, ka cīņā ar inflāciju Eirozona nav viena – vairāk kā 60 pasaules centrālās bankas kopš šī gada sākuma ir cēlušas procentu likmes.
Pārtikas un energoresursu cenām pieaugot, iedzīvotāju pirktspēja cietīs arvien vairāk. Gaidāms, ka inflācija sasniegs savu pīķi tuvāk rudenim. Būtiskāks cenu kāpuma atslābums gaidāms vien nākamajā gadā, kad, visticamāk, atsāks augt arī iedzīvotāju pirktspēja.
Laura Orleāne, Swedbank ekonomiste
