Jūlijā novērotie uzlabojumi epidemioloģiskajā situācijā nākuši par labu mazumtirdzniecībai – pagājušajā mēnesī pārdošanas apjomi gada griezumā pieauguši par 4.8%, bet, salīdzinot ar jūniju, sezonāli izlīdzinātajos datos reģistrēts kritums 1.5% apmērā. Pieauguma temps kļuvis lēnāks, kas tika gaidīts, patērētājiem novirzot lielāku ienākumu daļu no precēm uz pakalpojumiem.
Būtiskākais pieaugums reģistrēts mazumtirdzniecībā pa pastu (+32.1%). Jūlijā turpināja augt tirdzniecība stendos un tirgos, pret pērno gadu nu jau uzrādot vairāk nekā par piekto daļu augstākus tirdzniecības apjomus (+21%). Pēc lēnākas izaugsmes jūnijā, izrāviens jūlijā atkal reģistrēts mājsaimniecības elektroierīču tirdzniecībā (+20.6%). Lielākie kritumi reģistrēti kultūras (-13.9%) un lietotu preču (-7.0%) kategorijās. Abas kategorijas ne tikai ir zem pērnā gada līmeņa, bet vēljoprojām visbūtiskāk atpaliek no pirms-krīzes uzradītā snieguma.
Kaut arī Latvijā novērojams mazumtirdzniecības pārdošanas apjomu pieaugums, vēljoprojām iepaliekam no pārējām Baltijas valstīm. Dati par jūliju liecina, ka Lietuvā turpinās divciparu skaitļos mērāma izaugsme, un lai gan Igaunijas dati vēl nav pieejami, jūnijā izaugsme Igaunijā bija vairāk kā divas reizes straujāka nekā Latvijā.
Patērētāju noskaņojums, kas parasti ir viens no “vēja rādītājiem” mazumtirdzniecības attīstībai, jūlijā piedzīvoja krasu kritumu. Tomēr tas, visticamāk, lielā mērā skaidrojams ar mēneša sākumā spēkā stājušos nodokļu reformu un tās radīto neskaidrību . Tādēļ mazumtirdzniecības pārdošanas apjomus patērētāju pesimisma uzvirmojums būtiski neietekmēja – mazumtirdzniecība joprojām jūtas labi, un ir virs pirms-krīzes līmeņa. Tikmēr mazumtirgotāju noskaņojums pagājušajā mēnesī nedaudz pieaudzis. Tas gan saistāms ar atzinīgo vērtējumu par augstu aktivitāti iepriekšējo trīs mēnešu laikā. Savukārt nākotnes vērtējums ir mazāk spožs – zemākas ir gaidas gan par nākamo mēnešu aktivitāti, gan nodarbinātību, gan pasūtījumu skaitu. Savukārt mazumtirgotāju pārdošanas cenu gaidās reģistrēts ievērojams pieaugums.
Lai gan mazumtirgotāji aptaujās par nākotni kļuvuši mazāk optimistiski, cita informācija, piemēram, Google pētījuma dati norāda, ka augustā iedzīvotāju mobilitāte pieaug mazumtirdzniecības un atpūtas vietās, kas visticamāk rezultējas arī patēriņa kāpumā. Mazumtirdzniecības izaugsmi nākotnē būtiski ietekmēs delta vīrusa attīstība un vakcinācijas aptvere. Stingrāki ierobežojumi ar ko epidemioloģiskās situācijas pasliktināšanās rezultātā var atkārtoti saskarties, piemēram, izklaides pakalpojumu sniedzēji, tāpat kā iepriekšējos viļņos, var veicināt preču patēriņu. Tirdzniecības vietu slēgšana trešā vīrusa viļņa gadījumā, visticamāk, nenotiks, tādēļ pagājušās ziemas grūtības nozare, cerēsim, ka vairs nepiedzīvos.
Laura Orleāne, Swedbank ekonomiste
