Ekonomikas ministrija (EM) ir izstrādājusi un nodevusi saskaņošanai grozījumus noteikumos par dzīvojamās mājas apsekošanu, tehnisko apkopi, kārtējo remontu un energoefektivitātes minimālajām prasībām, kas paredz dzīvojamo māju inženiertīklu vizuālo pārbaudi veikt divas reizes gadā. Līdz šim spēkā esošie Ministru kabineta noteikumi paredz inženiertīklu vizuālu pārbaudi veikt reizi mēnesī.

Dzīvokļu īpašnieki pat neuzzina par pārbaudēm, kas lielākoties ir vizuālas. Reizēm nepamana pat avāriju, ja tā novērsta, kamēr lielākā daļa mājas iedzīvotāju strādā. Ja kāds īpaši piekasīgs dzīvokļa īpašnieks grib noskaidrot pārbaužu datumus un tajās konstatēto, tad var prasīt informāciju mājas pārvaldniekam, bet atļaušos izteikt pieļāvumu, ka ieraksti apsekošanas reģistrācijas žurnālā nenozīmē nedz reālu apsekošanu, nedz iespēju tikai uz aci pamanīt visus bojājumus.

EM samazinātu vizuālo pārbaužu skaitu pamato ar to, ka tādējādi ir iespējams fiksēt un novērtēt vienīgi inženiertīklu redzamos bojājumus, bet nevar konstatēt slēptus bojājumus, kas var būt par iemeslu avārijas situācijai, raksta NRA.lv.

Bojājumu konstatēšanas gadījumā pārvaldītājs atkarībā no to veida lemj par ārpuskārtas remonta veikšanu vai arī par plānotā remonta veikšanu. Ir situācijas, kad remonts nepieciešams uzreiz, tātad – ārpuskārtas.

Mazāks pārbaužu skaits izmaksās lētāk. EM uzsver – ir situācijas, kad dzīvojamās mājas īpašnieku ierobežotās maksātspējas dēļ pārvaldīšanas izdevumos netiek ietverti izdevumi remonta darbiem, kas paredzēti konstatēto bojājumu novēršanai.

Pārbaužu optimizācijai par labu lemts pēc pašreizējās pieredzes. Piemēram, dzīvojamā mājā siltumapgādes tīkla avārijas visbiežāk iespējamas, uzsākot apkures sezonu, un šo inženiertīklu vizuālās pārbaudes būtu veicamas divas reizes gadā, uzsākot un noslēdzot apkures sezonu dzīvojamā mājā. Līdztekus siltumtīklu pārbaudēm daudzstāvu mājā pārbaudītu arī citas inženiertehniskās komunikācijas koplietošanas telpās.

KO PĀRBAUDA, CIK BIEŽI

Dzīvojamām mājām piesaistītā zemesgabala vizuālās pārbaudes tiek veiktas:

divas reizes gadā – lietusūdens notecēm;

divas reizes gadā – ietvēm un piebraucamo ceļu, tiltu, laipu un kāpņu segumam un apmalēm;

divas reizes gadā – koku lapotnēm un saknēm;

divas reizes gadā – apzaļumojumu ietekmei uz dzīvojamo māju, tās iekārtām un inženierkomunikācijām;

divas reizes gadā – sētām, žogiem, vārtiem, atbalsta mūriem krāsojuma un citu veidu apstrādei, kā arī vai nav notikusi nosēšanās un citi bojājumi;

divas reizes gadā – notekūdeņu krājtvertnēm un individuālo notekūdeņu attīrīšanas iekārtām, atkritumu konteineriem un to laukumiem vai atrašanās vietām.

Dzīvojamās mājas un tai piederīgo ēku pamatkonstrukciju profilaktiskās apsekošanas ietvaros reizi gadā tiek veiktas šādas darbības:

Pamatu, nesošo sienu, pārsegumu un kāpņu vizuālā pārbaude, lai konstatētu, vai nav notikusi nosēšanās, radušās plaisas, atlobījies apmetums, radušies mitruma vai pelējuma plankumi, kondensāta radīti bojājumi vai krāsojuma bojājumi; nav notikusi šuvju atvēršanās starp mājas elementiem (piemēram, pamata blokiem, paneļiem); aukstums un mitrums nav nodarījis bojājumus.

Jumta un jumta pārkares vizuālā pārbaude nesošajām konstrukcijām, segumam, šuvēm, lūkām un savienojumiem, ūdensnoteku tīrībai.

Fasādes elementu vizuālā pārbaude fasādēm, balkoniem, cokoliem un karnīzēm; logiem un durvīm, to rāmjiem, blīvēm, slēdzenēm, eņģēm, stiklojumam vai virsmai, kā arī koka logu un durvju rāmju pārklājumiem; skursteņu un dūmvadu vizuālā pārbaude, lai konstatētu, vai nav radušās plaisas un mitruma radīti bojājumi.

Pagraba telpu vizuālā pārbaude sienām, grīdām un griestiem, lai konstatētu, vai nav parādījušies mitruma vai pelējuma plankumi vai kondensāts, kā arī kondensāts uz ūdensvada caurulēm vai citām konstrukcijām pagraba telpās; lai konstatētu, vai neiesūcas ūdens.

Dzīvojamās mājas un tai piederīgo ēku iekštelpu grīdu, griestu un sienu virsmu vizuālā pārbaude, lai konstatētu, vai nav radušās plaisas, nosēdumi vai kondensāts, kā arī citi pelējumu veicinoši faktori vai pelējuma sēne.

Reizi mēnesī veicama inženierkomunikāciju vizuālā pārbaude: apkures sistēmai; ūdensapgādes sistēmai; kanalizācijas sistēmai; ventilācijas sistēmai un klimata iekārtām; gāzes apgādes sistēmai.

KĀ TAS NOTIEK

Vizuālās pārbaudes ietvaros veicama inženierkomunikāciju ievadu hermētiskuma un koplietošanas telpās esošo logu, durvju, lūku, šahtu, kā arī citu iekārtu un elementu pārbaude, lai konstatētu, vai nav radušies bojājumi vai citi apstākļi, kas rada siltuma noplūdi apkārtējā vidē. Papildu vizuālo pārbaudi veic arī pēc vētrām, plūdiem, spēcīgiem nokrišņiem un citām dabas stihijām, kas var radīt dzīvojamās mājas un tajā esošo iekārtu un inženierkomunikāciju bojājumus, kā arī pēc avārijas situācijām, kas var radīt apdraudējumu.

KAS IR INŽENIERKOMUNIKĀCIJAS

Gāzes apgādes, siltumapgādes, ūdensapgādes, kanalizācijas, drenāžas, ārējo pneimatisko atkritumu cauruļvadu, telekomunikāciju līnijas, elektroapgādes līnijas un iekārtas.

KAD VEIC ĀRPUSKĀRTAS REMONTU

Ja ir konstatēti šādi dzīvojamās mājas un tajā esošo iekārtu un inženierkomunikāciju bojājumi:

jumta seguma caurtece; ūdens notekcauruļu, piltuvju, līkumu un to piestiprināšanas ierīču bojājumi; zudusi fasādes arhitektonisko elementu vai ķieģeļu sasaiste ar sienu; apmetuma vai karnīžu elementu noslāņošanās; izsisti logu vai durvju stikli, norautas logu rāmju vērtnes; durvju vērtņu un aizverošo ierīču nenoturība; caurtecējumi grīdu pārsegumos sanitāro mezglu vietās grīdas hidroizolācijas bojājumu dēļ;

plaisas un bojājumi krāsnīs vai dūmvados, kas var izraisīt cilvēku saindēšanos ar dūmgāzēm un apdraudēt mājas ugunsdrošību; plaisas un neblīvumi dūmkanālos un to sajūguma vietās ar krāsnīm; bojājumi cauruļvados un to sajūgumos ar veidgabaliem, armatūru un ierīcēm; dzīvojamās mājas elektroapgādes kabeļa bojājumi, kas var radīt elektroenerģijas piegādes pārtraukumus apgaismei vai radīt ierīču un inženierkomunikāciju darbības traucējumus; apkures sistēmas bojājumi apkures sezonā; gāzes apgādes sistēmas bojājumi; pelējuma sēne un pelējumu veicinoši apstākļi; citi bojājumi, ja to neatliekamu novēršanu paredz normatīvie akti vai ja tie rada būtisku apdraudējumu; inženierkomunikāciju ievadu hermetizācijas bojājumi.

Avots: Noteikumi par dzīvojamās mājas apsekošanu, tehnisko apkopi, kārtējo remontu un energoefektivitātes minimālajam prasībām

Antra Gabre

Foto: Pixabay