Labāki rezultāti vēža skrīningā, arvien vairāk tieši agrīni atklātu onkoloģisku slimību, diagnostikas un ārstēšanas, arī efektīvu medikamentu pieejamība, medicīniskā rehabilitācija un paliatīvā aprūpe – šādi mērķi ierakstīti Veselības ministrijas sagatavotajā Veselības aprūpes pakalpojumu onkoloģijas jomā uzlabošanas plānā.

NRA.lv raksta, ka Veselības ministrija plāno ne tikai sagatavot priekšlikumus par klīniski un ekonomiski efektīvu zāļu iekļaušanu kompensējamo medikamentu sarakstā, bet izvērtēt arī homeopātiskās medicīnas izmantošanas iespējas. Visticamāk, šī ir pirmā valsts programma medicīnā, kas piedāvā homeopātisku pieeju vēža ārstēšanā, taču, pirms vēl pati Veselības ministrija ir tikusi skaidrībā – vai dot naudu inovatīvai ķīmijterapijai vai homeopātiskām zālītēm, sabiedrība jau skaļi pauž savu sašutumu, un tas lielā mērā aizēno onkoloģijas programmas svarīgumu.

Pārāk vēlu

Veselības ministrija norāda, ka plāns izstrādāts ar mērķi uzlabot situāciju primārajā diagnostikā un ārstēšanā biežākajās ļaundabīgo audzēju lokalizācijās, pilnveidot esošo skrīningu aptveri un kvalitāti un paplašināt paliatīvās aprūpes pieejamību. Plāna pasākumus paredzēts īstenot līdz 2020. gadam. Viens no svarīgākajiem mērķiem ir agrīna vēža atklāšana, jo no tā atkarīga ārstēšana, pacienta izdzīvošana un turpmākā dzīve. Līdzšinējie mēģinājumi uzlabot situāciju Latvijā devuši nelielus uzlabojumus, piemēram, fakts – pieaug agrīni, tas ir, 1. stadijā, atklāto vēža gadījumu skaits. Taču nesamazinās mirstība, un uz citu Eiropas valstu fona Latvija arvien ir kā baltais zvirbulis vai sarkanais punkts, kur pacientiem ir vissliktākā zāļu pieejamība. Latviju pat ir bezjēdzīgi šajā jomā salīdzināt ar citām valstīm, piemēram, Čehiju, Ungāriju vai Igauniju.

Veselības ministrija secina, ka pakāpeniski pieaug agrīni atklāto gadījumu skaits: 2009. gadā vēža 1. stadijā uzskaitē uzņemti 21,7 procenti pacientu, 2015. gadā – 27,7 procenti (tiesa, tas ir mazāk nekā 2014. gadā, bet dati par 2016. gadu vēl nav apkopoti). Pēdējos gados stāv uz vietas un nesamazinās atklāto vēža gadījumu īpatsvars trešajā (16,5 procenti) un ceturtajā stadijā (20,3 procenti), kopā tātad 37 procenti pacientu vēzis tiek atklāts pārāk vēlu. Ja audzēju atklāj tikai ceturtajā stadijā, tad diemžēl pacienta izredzes nodzīvot vairāk nekā vienu gadu ir nelielas, statistiski tas izskatās šādi: 74,1 procents šo pacientu nomirst gada laikā.

Veselības ministre Anda Čakša paudusi prieku par «zaļo koridoru», kas pirmajos tā darbības mēnešos (pilotprojekts jaunajam zaļajam koridoram sākās oktobrī) izglābis simtiem dzīvību. Brīdī, kad būs pieejami dati par 2016. gadā reģistrēto pacientu skaitu, tostarp vēža atklāšanas stadijām, varēsim secināt, cik lielā mērā ministrei ir taisnība. Nenoliedzami, pirmajos šī «zaļā koridora» mēnešos pacientu skaits ar aizdomām par vēža saslimšanu ir būtiski audzis, taču, piemēram, Rīgas Austrumu slimnīca norāda, ka liela daļa pacientu, kuri atnākuši «ar pamatotām aizdomām», vēzi nediagnosticē. Mediķi un pacienti priecājas, ka pacientam nav vēzis, taču kas tad ir «pamatotās aizdomas»?

Sāk veidot ceļa karti

Ziņojumā valdībai Veselības ministrija uzsvērusi, ka mirstības rādītāji no ļaundabīgajiem audzējiem Latvijā joprojām ir augsti un ļaundabīgie audzēji ir otrs biežākais nāves cēlonis. Nemainīgi saglabājas augsta mirstība no bronhu un plaušu vēža, kam seko mirstība no kolorektālā vēža, kuņģa vēža, krūts vēža un prostatas vēža. Kolorektālais (taisnās zarnas vēzis) un krūts vēzis ir audzēji, kuru savlaicīgai atklāšanai valsts iedarbinājusi skrīninga programmu, kurai pēc pāris gadiem apritēs desmit gadi.

Lai gan kopš 2009. gada Latvijā tiek īstenota valsts apmaksāta vēža savlaicīgas atklāšanas programma jeb vēža skrīnings, atsaucība dalībai vēža skrīningā būtiski atpaliek no Eiropas rekomendācijās par vēža skrīningu noteiktā minimālā atsaucības rādītāja (zarnu vēža skrīnings – 45 procenti (Latvijā iesaistās ap 10 procentu cilvēku); krūts vēža skrīnings – 70-75% no uzaicināto sieviešu skaita (Latvijā aptuveni 35 procenti).

Veselības ministrija piedāvā veicināt sabiedrības izpratni, taču beidzot apņēmusies arī izstrādāt skrīninga pakalpojumu kvalitātes kontroles un uzraudzības sistēmu, kas ļautu analizēt efektivitāti.

Kā jau valdības dokumentā, plāni ir pietiekami racionāli iezīmēti – veicināt veselības profilaktisko pārbaužu efektivitāti, uzlabot agrīnu ļaundabīgo audzēju diagnostiku un pieejamību papildu konsultācijām, izmeklējumiem un konsilijiem onkoloģisko slimību pacientiem. Onkoloģisko pacientu ārstēšanā un aprūpē tiks nodrošināta multidisciplināra pieeja, izstrādājot pacienta «ceļa karti» (onkoloģiskā pacienta izmeklēšanas un ārstēšanas organizatoriskais process), kas ietvers diagnostiku, ārstēšanu un dinamisko novērošanu. Šā «ceļa karte» gan saskaņā ar plānu jāizstrādā 2018.-2020. gadā.

Naudas zālēm arvien nav

Secināts, ka nepietiekamais finansējums zāļu nodrošināšanai onkoloģiskajiem pacientiem rada situāciju, ka visi ietaupījumi tiek izlietoti, lai pacienti saņemtu kompensējamo zāļu sarakstā jau esošās zāles, un naudas, lai iekļautu kādus jaunus medikamentus vai paplašinātu jauno zāļu saņemšanu arī pacientiem ar citu vēža lokalizāciju, nav. Rezultātā Veselības ministrija sagatavos pieprasījumu papildu finansējuma piešķiršanai kompensējamo zāļu saraksta papildināšanai ar jaunām zālēm. Plānā minēts, ka šim mērķim no 2018. gada papildus nepieciešami vairāk nekā

14 miljoni eiro, ne šāgada budžetā, ne nākamajos gados šim mērķim nauda vispār nav ieplānota. Veselības ministrija gan min, ka 2015. gadā kompensējamo zāļu sarakstā iekļāva jaunas zāles nieru vēža ārstēšanai un paplašināja kompensāciju zarnu vēža terapijai, taču nu jau ir 2017. gads. Plānā paredzēts arī sarindot izvērtēšanai iesniegto onkoloģisko pacientu ārstēšanai lietojamās zāles prioritārā kārtībā pēc klīniskās efektivitātes kritērijiem.

***

Ko vēlas panākt?

• mazināt onkoloģisko slimību riska faktoru izplatību sabiedrībā
• palielināt atsaucību dalībai vēža skrīningā
• zarnu vēža skrīnings – 45% no mērķgrupas pacientiem
• krūts vēža un dzemdes kakla vēža skrīnings – 70-75% no uzaicināto sieviešu skaita
• palielināt 1. un 2. vēža stadijā diagnosticēto pacientu īpatsvaru vismaz līdz 60% no kopējā uzskaitē uzņemto pacientu skaita

***

Saslimstība un mirstība no ļaundabīgiem audzējiem 2015. gadā, uz 100 000 iedzīvotāju

Vai vēzi atklāj agrīni?

• Pakāpeniski pieaug agrīni atklāto gadījumu skaits – 2009. gadā ar vēža saslimstības 1. stadiju uzskaitē ņemti 21,7% pacientu, 2014. gadā – 29,4% pacientu, 2015. gadā – 27,7%.
• Joprojām augsts saglabājas 3. stadijas gadījumu īpatsvars (2009. gadā 18,3%, 2014. gadā 16,5% un 2015. gadā 16,5%), bet 4. stadijā attiecīgi 21,0%, 20,6% un 2015. gadā 20,3%.

Ar kādu audzēju saslimst biežāk?

• Latvijā vīrieši biežāk slimo ar plaušu, prostatas (priekšdziedzera) un zarnu ļaundabīgiem audzējiem. 2015. gadā vīriešiem visbiežāk diagnosticēja
priekšdziedzera vēzi 1115
bronhu un plaušu vēzi 764
zarnu vēzi 526

• Sievietēm biežākie ir krūts, ādas, resnās zarnas un dzemdes ļaundabīgie audzēji. 2015. gadā sievietēm visbiežāk konstatēja:
krūts vēzi 1168
citus ādas ļaundabīgos audzējus (neskaitot melanomu) 658
kolorektālo vēzi 567

Inga Paparde

Foto:Pezibear/https://pixabay.com/en/users/Pezibear-526143//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/