Eiropas Padomes “Moneyval” rekomendāciju ieviešana un naudas atmazgāšanas apkarošana šogad ir arī Valsts ieņēmumu dienesta (VID) prioritāte. Tādēļ tas stiprinās savu Nelegāli iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas pārvaldi, kur no citām struktūrām tiks pārcelti 15 VID darbinieki. Viena no pirmajām aizrotēta izmeklētāja, kas pirms mēneša sāka kriminālprocesu par iespējamu naudas atmazgāšanu farmācijas uzņēmumā “Olainfarm”, vēsta TV3 raidījums “Nekā personīga”.
VID ģenerāldirektore noliedz, ka pārcelšanai būtu kāda saistība ar “Olainfarm” lietu un steigu pamato ar lielo darba apjomu, kas jāpaveic “Moneyval” prasību īstenošanai.
VID Nodokļu un muitas policija 4. februārī saņēma Signes Balderes-Sildedzes iesniegumu par iespējamu naudas atmazgāšanu farmācijas uzņēmumā “Olainfarm” un ar to saistītās firmās. Izmeklētāja Karina Plaude 25. februārī lēma sākt kriminālprocesu. Tas izraisīja ķēdes reakciju. Jau pēc dažām dienām VID, Valsts drošības dienests un citas iestādes saņēma “Olainfarm” padomes locekļa Mārtiņa Krieķa iesniegumu, kurā viņš apgalvo, ka izmeklētāja ir uzpirkta. Prokuratūra sāka pārbaudi visās “Olainfarm” akcionāru konflikta lietās, bet VID ģenerāldirektore uzdeva izmeklētāju pārcelt uz citu nodaļu.
“Es par vēstuli uzzināju tad, kad sāka nākt visas šīs sūdzības, jo atbilstoši kriminālprocesam mani nav jāinformē par tādām lietām. Es saņemu dažādu informāciju, vienu es uzreiz nodevu Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam, pārējo Iekšējās drošības pārvaldei. Man nav informācijas par to, kas ir un kā noticis, jo man nav tādu tiesību un Krimināllikums man tādas tiesības neparedz,” izteicās Jaunzeme.
“Es ne tikai uzdevu par rotāciju, bet arī… Šajā gadījumā mums ir prioritārais budžeta pasākums “Nelegāli iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas pārvaldes izveide un stiprināšana”. Mums ir izveidotas 20 jaunas štata vietas. No kurām nauda reāli ar štata vietām iedota tikai piecām, pārējie visi mums ir iekšējie resursi. Rezultātā es izdevu aicinājumu iestādes darbiniekiem, kuri vēlas strādāt šajā pārvaldē, doties uz turieni,” skaidroja VID vadītāja.
Pārvaldei šogad uzdots veikt tūkstoš pārbaudes. Divu Finanšu noziegumu izmeklēšanas daļas izmeklētāju pārcelšana notikusi lielākā steigā nekā citiem un ar īsāku termiņu viņu iesākto lietu nodošanai. Viena no viņiem ir Plaude, kurai šogad bija prokuratūrai jānodod “Dinaz” lieta. Viņas iesāktās lietas tiks nodotas mazāk aizņemtiem darbiniekiem un izmeklētājiem reģionos.
“Tie ir divi spēcīgi juristi, kas stiprinās šo pārvaldi. Es domāju, ka policijā arī vēl būs rotācijas, jo arī tur ir paredzēts izveidot 51 jaunu štata vietu, kur mēs jau tagad esam izsludinājuši konkursu un arī jau pārceļam cilvēkus, kas būs skaidras naudas aprites kontrole uz robežām,” skaidroja Jaunzeme.
VID ģenerāldirektore amatā stājās februāra beigās. To, vai “Olainfarm” lietas sākšanu vai pārtraukšanu ietekmējuši kādi grupējumi, viņasprāt, jāvērtē korupcijas apkarotājiem. “Nekā personīga” zināms, ka VID iekšienē prasīti skaidrojumi par to, kādēļ Nodokļu un muitas policijas direktora vietnieks Mārtiņš Kalniņš lietu personīgi uzticējis Plaudei, apejot nodaļas vadību. Šādu rīcību viņš pamatojis ar bažām par informācijas noplūdi. Jaunā VID vadītāja atzīst, ka lietu sadalē ir problēmas.
“Tas, ko es konstatēju un kas man likās svarīgi, ka, apvienojot policijas, nav sakārtots process, kādā lietas tiek nodotas. Es, protams, zinu šo pa pilsētu staigājošo leģendu, ka jebko var nopirkt un jebko var novilcināt. Es skaidri sapratu, ka man ir jādara viss, lai es novērstu tieši šo,” izteicās Jaunzeme, turpinot, ka “tas ir pirmais, ko es uzdevu. Šobrīd mēneša laikā Podiņa kungam ir jāiesniedz šī kārtība, jo līdz šim, apvienojot policijas, tas nebija izdarīts. Kādas ir bijušas sekas, es pagaidām nezinu, bet skaidri zinu, ka tādai kārtībai jābūt, un katram izmeklētājam ir jāpakļaujas šai kārtībai, kāda būs noteikta ar manu rīkojumu.”
“Olainfarm” akcionāru konflikts risinās ap mirušā uzņēmēja Valērija Maligina mantojumu – 70% “Olainfarm” akciju. Vienā pusē ir viņa meita Irina Maligina, jurists Mārtiņš Krieķis, advokāts un tagad arī ekonomikas ministra ārštata padomnieks Pāvels Rebenoks. Viņi visi trīs tagad strādā “Olainfarm” padomē un kontrolē uzņēmumu.
“Tagad mēs redzam, ka oktobrī mums ir apgrozījuma pieaugums 34%, novembrī 8%, decembrī 10%, janvārī 40%. Respektīvi šis pēdējais ceturksnis ir labākais visa “Olainfarm” vēsturē,” uzsver Rebenoks.
Otrā pusē ir Maligina meitas Nika Saveļjeva un Anna Emīlija Maligina, kuras intereses pārstāv māte Signe Baldere-Sildedze. Viņas cīnās, lai iegūtu kontroli pār savu “Olainfarm” akciju daļu, un uzskata, ka vadība tajā pārņemta prettiesiski un uzņēmuma nauda aizplūst neceļos.
Ap 40% no Maligina “Olainfarm” akcijām viņam piederēja caur firmu “Olmafarm”. Līdz šī gada sākumam arī to kontrolēja Irina Maligina. Saistībā ar konfliktā iesaistīto iesniegumiem sākti divi kriminālprocesi.
Tikai dažas dienas pēc tam, kad kriminālprocesu par naudas atmazgāšanu sāka Nodokļu un muitas policija, prokuratūra reaģēja strauji. Tā sāka pārbaudi un lietu izņēma. Tagad lieta nodota Valsts policijai, kur pievienota iepriekš sāktai izmeklēšanai par naudas piesavināšanos no firmas “Olmafarm” un citām darbībām.
“Pārbaudi iniciēju es kā Krimināltiesiskā departamenta virsprokurors ar amatā augstāka prokurora pilnvarām, jo manā rīcībā bija informācija par to, ka, iespējams, dažādās izmeklēšanas iestādēs par vienu un to pašu faktu vai saistītiem faktiem ir uzsākts kriminālprocess,” raidījumam norāda Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departaments virsprokurors Arvīds Kalniņš.
Pirmais kriminālprocess ierosināts Valsts policijas Rīgas reģionālajā pārvaldē. Tas ir par “Olmafarm” darījumiem Irinas Maliginas vadībā. Šī firma pārvalda “Olainfarm” akcijas un pieder visām trim mantiniecēm. Tomēr par tām saņemtās miljona eiro dividendes tikušas nevis īpašniecēm, bet aizdotas “Olainfarm”. Turklāt “Olmafarm” vērtīgās akcijas mēģināja ieguldīt citā Irinas Maliginas izveidotā firmā.
“Ja SIA “Olmafarm” vadība ir uzskatījusi par nepieciešamu aizdot naudu savam meitasuzņēmumam, tā ir absolūti normāla un saprotama darbība,” uzskata “Olainfarm” padomes loceklis Mārtiņš Krieķis.
Vaicāts, vai tā nav izvairīšanās no peļņas izmaksāšanas, viņš norāda, ka “akciju sabiedrībai ir nepieciešami lieli finansu līdzekļi, lai varētu izpildīt, tai skaitā, investīciju programmas, kas dotajā brīdī ir ļoti aktuālas, kas ir saistītas ar medicīnisko failu atjaunošanu un tādām lietām. Ja šie līdzekļi būtu aizskaitīti, pieņemsim, jo es nezinu, es neesmu SIA “Olmafarm”, aizskaitīti kaut kur projām, tad tā būtu, protams, izsaimniekošana un piesavināšanās, bet nodošana meitasuzņēmumam, aizdošana meitasuzņēmumam – tā ir absolūti normāla komerciāla darbība.”
Nodokļu un muitas policijā sāktais kriminālprocess ir par “Olainfarm” darījumiem Latvijā un ārvalstīs. Tajos no farmācijas uzņēmuma, iespējams, aizplūdis “aizdotais” miljons un citi līdzekļi – kopumā četri miljoni eiro.
“Predikatīvais noziegums vienā pusē, tālākās darbības – iespējamās naudas atmazgāšanas, uzsveru, iespējamās, es neapgalvoju, ak tas tā ir noticis – ir otrā lietā, līdz ar to tikai loģiski, ka viņas tiek izmeklētas kopā vienā lietā, kas arī tika izdarīts. Ar manu lēmumu apvienotā lieta tika atdota, izņemot no Rīgas pilsētas pārvaldes, no Nodokļu un muitas policijas, tika atdota Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldei. Patiesību sakot, Muitas un nodokļu policijas pārvaldes piekritību šeit es nesaskatīju,” skaidro Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departaments virsprokurors.
Abi sāktie kriminālprocesi nodoti Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldei. Tajā jau bija Nikas Saveļjevas iesniegums par to, kā Irina Maligina septembrī pārņēma varu “Olainfarm”. ENAP atteicās sākt kriminālprocesu, bet tagad prokuratūra šo lēmumu atcēlusi.
“Ņemot vērā, ka ir divas iesaistītās puses, tad ENAP lietvedībā ir kriminālprocess, kas ir saistīts tikai ar vienu no šīm pusēm,” norāda Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes priekšnieka vietniece Ilze Sokolovska.
Akcionāru konfliktā iesaistītas ne tikai tiesībsargājošās iestādes, bet arī Saeima. “Es domāju, ka ļaunprātīgi tiek kavēti visi šie procesi, tiek izraisīts kāds spiediens uz kādu no amatpersonām. Tagad es sniedzu arī iesniegums Saeimā, visām frakcijām,” skaidro Signe Baldere.
“Tas, ka konkrētā procesa gaitā mēs esam saņēmuši oficiālus iesniegumus arī no atsevišķiem Saeimas deputātiem, tas ir nenoliedzami,” uzsver Kalniņš.
Foto: F64