Ar nākamo gadu autoratlīdzībām plānots piemērot valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) 5% apmērā. Veiktās iemaksas pārskaitīs uz pensiju 2. vai 3. līmeni, kuras lielākoties apkalpo komercbanku ieguldījumu pārvaldes sabiedrības.
Ministru kabineta sēdē apstiprinātie Labklājības ministrijas izstrādātie grozījumi likumā Par valsts sociālo apdrošināšanu paredz ne tikai palielināt VSAOI par 1 procentpunktu, kas attieksies uz visiem strādājošiem, bet arī aplikt ar 5% VSAOI autoratlīdzības. Pret šo ieceri iebilst Latvijas Preses izdevēju asociācija, jo uzskata, tas var iznīcināt drukāto mediju nozari, raksta NRA.lv.
Šobrīd autoratlīdzības saņēmējs, kurš vienlaikus ir darba ņēmēja statusā, var izvēlēties vai no autoratlīdzības veikt VSAOI (kā pašnodarbinātais) vai arī to nedarīt, un, kā secinājusi Labklājības ministrija (LM), praksē gandrīz vienmēr personas izvēlas no autoratlīdzībām VSAOI neveikt. Tāpēc likumprojekta autori ir iecerējuši, ka no nākamā gada autoratlīdzību izmaksātājs no saviem līdzekļiem veiks 5% maksājumu no autoratlīdzības, ieskaitot to speciālā kontā Valsts kasē, ko administrēs Valsts ieņēmumu dienests (VID).
Labklājības ministrija uzsver, ka autoratlīdzību saņēmējiem, piemēram, žurnālistiem, pašiem nekas nebūs jādara. VSAOI aprēķins par honorāriem un iemaksa būs jāveic autoratlīdzības izmaksātājam, respektīvi, darba devējam. Šī jaunā kārtība gan neattieksies uz pasīvo autoratlīdzību, piemēram, to, ko maksā AKKA/LAA u. tml.
Likumprojekta izstrādātāji atzīst, ka autoratlīdzības izmaksātājiem līdz ar jauno kārtību palielināsies gan nodokļu, gan administratīvais slogs – būs nepieciešama jauna deklarācija, kurā katru mēnesi būs jānorāda persona, kurai tiek izmaksāta autoratlīdzība, autoratlīdzības apmērs un aprēķinātie 5% VSAOI.
Katra gada sākumā VID par katru autoratlīdzību saņēmēju veiks iepriekšējā gadā samaksātā sociāla nodokļa summēšanu, skaitot kopā gan 5% VSAOI iemaksas, gan vispārējā režīmā veiktos maksājumus. Ja šī kopējā summa par personu būs mazāka nekā 24,54% no valstī noteiktās minimālās algas (iemaksas lielums pensiju apdrošināšanai no minimālās algas), VID to pārskaitīs uz pensiju 3. līmeni, kuru persona būs norādījusi. Savukārt, ja samaksātā summa būs vienāda vai lielāka ar šo summu, tad VID to pārskaitīs uz pensiju speciālo budžetu un Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra nodrošinās tās reģistrēšanu pensiju apdrošināšanai un ieguldīšanu pensiju 2. līmenī, ja persona ir pensiju 2. līmeņa dalībnieks.
Ja nākamgad minimālā alga būs 430 eiro, kā tas tiek plānots, tad robežšķirtne, kas noteiks, vai par autoratlīdzībām samaksātais sociālais nodoklis tiks pārskaitīts pensiju 2. vai pensiju 3. līmenī, 2018. gadā būs 105,52 eiro mēnesī (ieskaitot gan 5% VSAOI, gan vispārējā režīmā iekasēto VSAOI).
Labklājības ministrs Jānis Reirs uzsver, ka svarīgi, lai cilvēks, kurš strādā algotu darbu, būtu pārliecināts, ka nepieciešamības brīdī saņemtais pabalsts vai pensija būs pietiekams atbalsts.
Daļa no autoratlīdzību sociālajām iemaksām nonāks valsts speciālajā budžetā, bet daļa ieguldījumu pārvaldes sabiedrību apkalpotajos 2. un 3. pensiju līmenī. Taču ne pensiju otrais, ne trešais līmenis automātiski negarantē lielāku pensiju. Tā ir atkarīga no ieguldījumu plānu ienesīguma. Savukārt šo plānu apkalpotāji gan saņem garantētu komisijas maksu.
Šobrīd Finanšu un kapitāla tirgus komisijā (FKTK) ir reģistrētas 12 ieguldījumu pārvaldes sabiedrības – lielākoties komercbanku meitasuzņēmumi.
Desmit gadu laikā ar lielāku vai mazāku peļņu strādājuši visi 18 pensiju 2. līmeņa plāni, kuriem ir tik ilga darbības vēsture. Taču pēdējie trīs mēneši neveiksmīgi ir bijuši 10 no šiem ieguldījumu plāniem – tajos uzkrātie līdzekļi ir sarukuši, salīdzinot ar laiku pirms gada.
Arī FKTK pārskats par privāto pensiju fondu ienesīgumu jūnijā liecina, ka ieguldījums šajos fondos nebūt vēl negarantē peļņu. Piemēram, plāns INVL Konservatīvais 58+ saviem ieguldītājiem gada griezumā nesis zaudējumus. Tai pašā laikā Swedbank pensiju plāna Dinamika+100 ienesīgums gada laikā ir pat 15,53%, taču desmit gadu periodā šī plāna ienesīgums ir bijis vien 0,64%.
Finanšu ministrijas aprēķini liecina: pieņemot, ka izmaksāto autoratlīdzību apjoms saglabāsies pašreizējā apjomā, ieguvums no VSAOI 5% ieviešanas plānots 2,7 miljonu eiro gadā. Pēc VID datiem, 2016. gadā ienākumu par autoratlīdzību izmaksājis 3651 nodokļu maksātājs. Savukārt autoratlīdzības regulāri saņem aptuveni 33 728 personas.
Taču, pirms iegūt šos 2,7 miljonus eiro, arī valstij nāksies šķirties no pieklājīgas summiņas. Piemēram, lai aizsūtītu aptuveni 34 tūkstošiem autoratlīdzību saņēmējiem ierakstītu pasta sūtījumu, būs nepieciešami 49 tūkstoši eiro, bet, lai nodrošinātu sistēmā darba devēju ziņojumu par autoratlīdzībām saņemšanu no VID un jauna apdrošināšanas statusa ieviešanu – 27 tūkstoši eiro, savukārt jauna autoratlīdzību iemaksu moduļa izveidei, iespējams, 2018. gadā būs nepieciešami 500 400 eiro.
Ilze Šteinfelde
