Šomēnes centieniem sakārtot šo jomu aprit gads, pērn 23. septembrī Ministru kabinets noklausījās ziņojumu par šo tēmu un lemšanu atlika. Situācija ar “ātrajiem un viegli pieejamajiem” kredītiem ir tikai pasliktinājusies līdz ar visas Latvijas aizņēmēju saimes arvien skopāko iztikšanu. Patlaban citas ministrijas un Latvijas Banka ir atbalstījušas normatīvā akta nepieciešamību.

Šīs naudas tirgus nišas sakārtošanā uzsvērta patērētāja aizsardzība pret pārmērīgām saistībām, taču, protams, ieinteresēto un iesaistīto ir vairāk – tie ir gan legālie (nebanku uzņēmējiem ir kredītlīnijas komercbankās), gan nelegālie (piemēram, ne par visiem lombardiem valstij ir ziņas), gan neapdomīgie, kas neskaitāmās vietās ātri aizņēmušies, dzēšot hipotekārā kredīta soda ugunskuru, gan kautrīgie (kurš mūslaikos plātīsies, ka ceļojumā notriecis 500 latu, bet atdošanai, izrādās, ir vajadzīgs tūkstotis).

Pārstrādātajā dokumentā ir mainīts arī nosaukums, pirms gada izskatītais bija it kā konkrētāks – “Par kredītu pakalpojumu sniedzēju (nebanku) darbības iespējamo tiesiskās uzraudzības mehānisma pilnveidošanu un šo personu sniegto pakalpojumu (saistību) iekļaušanu kopējā Kredītu reģistrā”.

Ekonomikas ministrija (EM) jaunajā ziņojumā skaidro, ka atbilstoši iepriekš valdībā norādītajam ir precizēta informācija par nebanku patēriņa kredīta devēja definīciju un kritērijiem tā noteikšanai, iekļauta informācija par to, kurā reģistrā tiks norādītas šīs kredīta saistības un kā tiks aizsargāti patērētāji.

Iepriekš apkopotā informācija liecināja, ka 2008. gadā apmēram 0,5 miljardi latu jeb 24% no kopējiem nebanku sektora kreditētāju izsniegtajiem aizdevumiem nebija iekļauti Kredītu reģistrā. Tātad – šīs saistības paliek noslēpumā citiem kredītu devējiem, piemēram, bankā lemjot arī par kredītu restrukturizāciju.

Latvijā ar dažāda veida kreditēšanu nodarbojas ne tikai komercbankas, bet arī citi komersanti, kuru skaits daudzkārt pārsniedz komercbanku skaitu, norādīts ziņojumā.

2009. gada 1. jūnijā saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem Latvijā darbojās 209 ekonomiski aktīvi nebanku kreditori, kuru pamatdarbība ir finanšu noma vai citi kreditēšanas pakalpojumi. No tiem 116 pārskatos uzrādījuši pozīciju “Aizdevumi”. Tā gan esot tikai daļa no patērētāju kreditēšanas pakalpojumiem. Precīza informācija nav pieejama par komersantiem, kas piedāvā, piemēram, savu preču vai pakalpojumu iegādi uz nomaksu vai kredītu pret ķīlu (lombardu kredīti).

Lombardi kļūst apmeklētāki

Latvijas Lombardu asociācija apvieno 10 lombardus ar 62 filiālēm, kas veido 30-40% no kopējā lombardu kredītu tirgus Latvijā. Precīzs lombardu skaits nav zināms, pēc aptuveniem aprēķiniem, darbojas apmēram 140 lombardi, kas strādā ne tikai ar rokasķīlas kreditēšanu, bet izsniedz arī patēriņa un hipotekāros kredītus. Viens lombards vidēji apkalpo 5-6 tūkstošus klientu mēnesī, vidējā izsniegto kredītu summa ir 250-300 latu. Saskaņā ar asociācijas pārstāvju informāciju lielāko lombardu neto apgrozījums ir pieaudzis no 2 miljoniem latu 2005. gadā līdz 4-5 miljoniem latu 2008. gadā un, ņemot vērā pašreizējo ekonomisko situāciju un iedzīvotāju vajadzību pēc naudas, turpina pieaugt. EM secina: lombardi ieņem nozīmīgu nebanku kreditēšanas sektora tirgus daļu Latvijā.

Patērētāja aizstāvībai

Neskatoties uz to, ka tiesiskais regulējums nebanku sektorā darbojas jau vairākus gadus (tiek uzraudzīts patērētāju tiesību aizsardzībai, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanai, nodokļu maksāšanai), problēmas tirgus uzraudzībā rada apgrūtināta informācijas iegūšana par uzraugāmo personu loku, teikts ziņojumā.

Ekonomiskās krīzes apstākļos patērētāji papildus naudas līdzekļu meklējumos var viegli kļūt par upuri negodīgiem kredītu devējiem, kas piešķir aizdevumu par paaugstinātām likmēm, neadekvātiem nodrošinājumiem vai ķīlām, iekļaujot līgumā netaisnīgus vai patērētāja tiesības ierobežojošus noteikumus. Īpaši bīstama šāda komersantu darbība var izrādīties atsevišķām sociālām grupām, piemēram, nestrādājošiem jauniešiem vai pensionāriem. Tāpēc nepieciešams papildu mehānisms to kredītu devēju darbības pastiprinātai uzraudzībai un kontrolei, kas nav uzskatāmi par kredītiestādēm Kredītiestāžu likuma izpratnē, norādīts ziņojumā.

Turklāt aktuāla kļūstot arī tā saucamā palīdzības pārdošana jeb konsultāciju piedāvāšana kredītu ņēmējiem, solot palīdzību saistību atrisināšanā, kas nereti beidzas ar kredītu saistību papildu pieaugumu uz pakalpojuma lielo izmaksu rēķina.

Piedāvā licencēšanu

EM sadarbībā ar Finanšu ministriju un Tieslietu ministriju ierosina ieviest nebanku patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēju licencēšanas sistēmu, kas nodrošinātu preventīvos pasākumus to tirgus dalībnieku izslēgšanai no tirgus, kuru darbība apdraud patērētāju tiesiskās un ekonomiskās intereses. Licencēšana arī ļautu sekot līdzi norisēm nebanku kredītu devēju tirgus attīstībā un ātri reaģēt uz patērētājiem nelabvēlīgām tirgus izmaiņām un tendencēm.

Līdzīga kreditoru licencēšanas sistēma veiksmīgi darbojas Lielbritānijā, kur licences patērētāju kreditēšanai pēc rūpīgas kredītu devēja izvērtēšanas izsniedz Godīgas tirdzniecības birojs (Office of Fair Trading).

Atbilstoši Komerclikuma 4. panta trešajai daļai likumā var būt noteikta atsevišķu veidu komercdarbība, kuras veikšanai nepieciešama atļauja (licence) vai arī kuru drīkst veikt komersants atbilstoši likumā noteiktajām prasībām.

Ekonomikas ministrija

Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) Patērētāju informēšanas un komunikāciju daļas vadītāja Sanita GertmaneLV.LV atzina: “Šajā tirgū ir daudzas problēmas – patērētāji nevar maksāt, lieli procenti, iespējami noklusēta informācija līgumu slēgšanas brīdī, dažreiz pat milzīgi līgumsodi.” Centram ir informācija par Lielbritāniju un Somiju, kur abās valstīs šie jautājumi tiek licencēti. Turklāt Lielbritānijā licencē ne tikai kredītu devējus, bet arī finanšu konsultantus, parādu piedzinējus u.c., kas varētu būt augsta riska pakalpojumu sniedzēji, piebilst PTAC pārstāve.

Pērn centrs uzsācis 106 lietas par patērētāja kreditēšanas līgumiem, kas vairāk nekā trīs reizes pārsniedz 2007. gadā ierosināto lietu skaitu. No tām 44 lietas uzsāktas pret nebanku kredītu devējiem.

Pēc kādiem kritērijiem

Lai iegūtu licenci, kredītu devējam būs jāatbilst virknei kritēriju, tostarp:

* jābūt labai reputācijai;
* pakalpojumam un informācijai par to jāatbilst LR patērētāju aizsardzības normatīvajiem aktiem;
* kredītu devēja personālam, kas ir pilnvarots kredītu devēja vārdā lemt par aizdevuma piešķiršanu vai atteikšanu, apkalpo vai konsultē klientus par licencējamajiem pakalpojumiem, jābūt kompetentam un ar nepieciešamo izglītību;
* līdzšinējā darbība patērētāju kreditēšanas jomā (ja tāda ir), tai skaitā pārkāpumu daudzums un būtiskums, sadarbība ar uzraudzības iestādi pārkāpumu novēršanā, atbildīga aizdošana un klienta maksātspējas izvērtēšana.

Kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem tiktu izsniegta beztermiņa licence, ievērojot administratīvā sloga mazināšanas valsts politiku, piebilst EM.

Licencēšanas sasaiste ar Kredītu reģistru

Ziņojumā teikts, ka Latvijas Banka, izstrādājot Kredītu reģistra likumprojektu, plāno paplašināt Kredītu reģistra dalībnieku skaitu – tādējādi, paplašinot dalībnieku loku ar visiem pārējiem kredītu devējiem, reģistra dalībnieki iegūtu pilnu informāciju par potenciālā aizņēmēja kredītspēju.

Latvijas Bankas Maksājumu sistēmas pārvaldes Kredītu reģistra daļas vadītāja Laura Ausekle LV.LV informēja: “Pašlaik Kredītu reģistra dalībnieki ir Latvijas Republikā reģistrētās komercbankas un ārvalstu banku filiāles, kā arī lielākie nebanku sektora kredītu sniedzēji: visas banku meitassabiedrības (līzinga un faktoringa sabiedrības), kā arī tādas komercsabiedrības, kuras sniedz ar kredītrisku saistītus finanšu pakalpojumus un kurām ir ciešas attiecības ar bankām (piem., AS “GE Money”, SIA “AIZDEVUMS.LV”) un visas Latvijas Republikā reģistrētās krājaizdevu sabiedrības un apdrošinātāji.”

Kredītu reģistra darbību regulē Latvijas Bankas noteikumi, kas izdoti saskaņā ar Kredītiestāžu likuma 106.1 pantā, Krājaizdevu sabiedrību likuma 27.1 pantā, Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likuma 29.3 pantā, kā arī Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likuma 51.2 pantā ietverto deleģējumu.

“Jau no uzskaitījuma vien redzams, ka pašreizējā deleģējuma struktūra ir visnotaļ sarežģīta; arī Kredītu reģistra darba prakse apliecinājusi, ka būtu lietderīgi tā darbību detalizētāk noregulēt likuma līmenī,” norāda LB speciāliste. Tāpēc Latvijas Bankā ir uzsākts darbs pie Kredītu reģistra likuma izstrādes un konkrēti jautājumi tā sakarā pašlaik tiek risināti ar nozaru asociācijām un valsts iestādēm.

Kā skaidro L. Ausekle: “Kredītu reģistra likuma izstrādes gaita neietver nebanku kreditētājus, jo valdība šobrīd vēl tikai strādā pie nebanku kredītu sniedzēju regulēšanas mehānisma – to definējot, izstrādājot reģistrēšanas, licencēšanas utt. kārtību. Kad tā likuma līmenī būs noteikta, paredzot Latvijas Bankai deleģējumu detalizētāk regulēt šādu dalībnieku darbību Kredītu reģistrā, attiecīgi varēs veikt atbilstošus grozījumus tobrīd spēkā esošajos Kredītu reģistra darbību regulējošajos normatīvajos aktos (Latvijas Bankas noteikumos vai Kredītu reģistra likumā).”

EM ziņojumā teikts, ka līdz šim nebanku kredītu devēji ir atbalstījuši Kredītu reģistra paplašināšanu, jo, tāpat kā komercbankām, arī nebanku kreditoriem sagādā problēmas patērētāju maksātspējas objektīva novērtēšana, vadoties pēc patērētāja sniegtās informācijas par esošajām kredītsaistībām un privātajos parādnieku reģistros pieejamajām ziņām par patērētāju parādiem.

FKTK viedoklis: Nebanku sektora kreditētājiem FKTK regulācija nav nepieciešama

Nebanku sektora kreditētājiem nav nepieciešama Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) regulācija, intervijā aģentūras BNS biznesa informācijas portālam “Baltic Business Service” atzinusi FKTK priekšsēdētāja Irēna Krūmane.

Viņa, stājoties amatā, gan minējusi, ka nebanku sektors būtu jāizanalizē un, iespējams, arī jāregulē, taču FKTK ir izanalizējusi situāciju un secinājusi, ka šāda regulācija nav nepieciešama. “Mēs esam izskatījuši šo situāciju, un, iespējams, toreiz man bija tādas domas, jo nebija pilnas informācijas, kāda ir patiesā situācija,” pastāstīja I. Krūmane.

FKTK priekšsēdētāja norādīja: tas, kas izskan publiskajā telpā, rada priekšstatu, ka Latvijā ir ļoti daudz šādu nebanku aizdevēju un tie būtiski konkurē ar bankām.

“Nebanku sektora daļa no kopējā finanšu tirgus ir tikai 15 procenti. Turklāt no nebanku sektora 61% aizņem līzinga kompānijas, kuras vairumā gadījumu ir banku meitasuzņēmumi. Tad nākamo daļu veido tās līzinga kompānijas, kuras nepieder bankām, piemēram, tādas kā “Inserviss grupa”. Un tikai tad nāk tās firmas, no kurām var aizņemties gan ar īsziņām, gan aizejot uz viņu biroju un ļoti ātri saņemot aizdevumu. Kopumā šādas firmas veido tikai 1% no kopējā kredīta tirgus. Līdz ar to apmērs nav liels,” klāstīja I. Krūmane.

Darba grupa, kura šo jautājumu pētīja, piedāvāja noteikt, ka visi lielākie nebanku sektora kreditētāji ir iekļauti Latvijas Bankas veidotajā Kredītu reģistrā.

“Viņu aizdevumus redz gan bankas, gan arī viņi. Līdz ar to arī ir redzamas to cilvēku saistības, kas no viņiem ir aizņēmušies. Viņi tiek kontrolēti tā. Turklāt viņus arī kontrolē Patērētāju tiesību aizsardzības centra darbinieki, kas ļoti labi veic šo darbu,” klāstīja FKTK vadītāja, paskaidrojot, ka šāds risinājums pieņemts, jo šīs firmas nepiesaista līdzekļus, tās iztiek tikai ar tiem līdzekļiem, kas ir šo firmu rīcībā.

FKTK vadītāja arī aicina cilvēkus aizņemties atbildīgi un neaizņemties no šādām firmām: “Tā kā tas ir lielāks risks, šī nauda vienmēr būs dārgāka, proti, procenti, par kādiem iedzīvotāji aizņemsies, vienmēr būs krietni vien augstāki nekā, piemēram, ja aizdevumu izsniegtu banka.”

Būs vai nebūs kārtējais šķērslis biznesa videi?

Apjomīgajā un analītiskajā informācijā jau ir saskatāms viens iespējamais klupšanas akmens – licencēšanas sistēmas ieviešanai un uzraudzībai ir nepieciešams finansējums.

EM uzskata, ka jānosaka samērīga maksa (valsts nodeva) vismaz 500 latu apmērā licences saņemšanai, kas segtu kredītu devēja licences pieteikuma izvērtēšanas, izsniegšanas un licenču elektroniska saraksta uzturēšanas izmaksas. Pieņemot, ka licence būs nepieciešama vismaz 130 nebanku kredītu devējiem un 140 lombardiem, pirmajā gadā pēc licencēšanas sistēmas ieviešanas budžeta ieņēmumi būtu aptuveni 135 000 latu.

Savukārt kredītu pakalpojumu sniedzēju uzraudzības un kontroles nodrošināšanai ilgtermiņā nepieciešams uzlabot uzraudzības finansēšanas mehānismu, valsts finansējumu piešķirot no budžetā iemaksātās ikgadējās valsts nodevas komersantiem, kas saņēmuši speciālu atļauju (licenci) patērētāju kreditēšanai. Lai nodeva segtu budžeta izdevumus nebanku kredītu devēju uzraudzības nodrošināšanai PTAC gadā (Ls 76 025), nodevai jābūt vismaz Ls 300 (Ls 300 x ~ 270 potenciālie licences saņēmēji = Ls 81 000).

Respektējot Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) prasību, Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sekretariāts 7. septembrī Valsts kancelejai lūdzis papildināt MK protokollēmumu, lai arī LDDK būtu starp sadarbības partneriem Ekonomikas ministrijai, kam kopā ar Finanšu ministriju, Tieslietu ministriju un Latvijas Banku jāsagatavo un līdz 2009. gada 1. oktobrim jāiesniedz Ministru kabinetā grozījumi normatīvajos aktos patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēju licencēšanas sistēmas izveidei.

Prognozēts, ka nebanku kredītu devēju licencēšanas sistēma pilnībā varētu tikt ieviesta līdz 2010. gada 31. decembrim.

Autors: Lidija Dārziņa, lv.lv