Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) par izmaiņām administratīvi teritoriālajā reformā sola cīnīties arī Saeimā.
15. oktobrī Ministru kabineta (MK) sēdē tika skatīts un apstiprināts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotais likumprojekts “Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums” (VSS-861) un tā sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojums (anotācija), ko LPS nesaskaņoja, jo pret tā tālāku virzību iebilst pašvaldību vairākums.
Padomniece reģionālās attīstības jautājumos Ivita Peipiņa sēdē vēlreiz akcentēja vairākus Latvijas Pašvaldību savienības iebildumus un priekšlikumus.
Peipiņa norādīja, ka Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumprojekts ir pretrunā gan deklarācijai par Artura Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību, gan Saeimas šā gada 21. marta lēmumam par administratīvi teritoriālās reformas (ATR) turpināšanu, jo nav izvērtēta otrā līmeņa pašvaldību ieviešanas nepieciešamība un Ministru kabinets nav iesniedzis Saeimai ziņojumu par valsts reģionālā administratīvi teritoriālā iedalījuma (apriņķu) izveides pamatojumu.
“Sabiedrībā šobrīd sākusies diskusija par apriņķa pašvaldībām, un apriņķu lietderība gūst arvien jaunus atbalstītājus, taču valdība šajā diskusijā nepiedalās. Tā kā vēlamais vietējo pašvaldību izmērs un citi izveides kritēriji ir tieši saistīti ar funkciju sadalījumu daudzlīmeņu pārvaldībā (ES, Latvijas Republika, apriņķi, vietējās pašvaldības), nav pareizi reformēt vienu elementu, neredzot pārmaiņas kopumā. Bez izvērtēta valsts reģionālā administratīvi teritoriālā iedalījuma (apriņķu) izveidošanas pamatojuma nav zināmas plānotās funkcionālās izmaiņas, tāpēc nevar pamatot vietējo pašvaldību teritoriju izmaiņas. Apriņķu veidošanai bija jāiet soli pa priekšu ATR reformai vai vismaz reizē ar to,” pauda Peipiņa.
Otra konceptuālā iebilde ir par nevēlamo praksi, kas izveidojās iepriekšējās administratīvi teritoriālās reformas gaitā, kad likuma normas tiek pārnestas uz cita likuma pārejas noteikumiem un turpinās arī jaunajā likumprojektā, jo daļa jauno normu attiecas uz reformu un tās procesu, nevis uz administratīvo teritoriju īpašībām.
Jau savā pirmajā atzinumā LPS sniedza 24 iebildumus tieši par likumprojekta tekstu un otrajā atzinumā – septiņus, un MK sēdē Peipiņa vēlreiz akcentēja nepieciešamību noteikt skaidrus, saprotamus, izmērāmus un izpildāmus kritērijus, piemēram, precīzi noteikt, kas ir “ilgtspējīga teritorijas ekonomiskā attīstība”; “nozīmīgas investīcijas”; “efektīvs izglītības, veselības aprūpes un sociālo pakalpojumu iestāžu tīkls, sabiedriskā transporta un ceļu tīkls, kā arī komunālās saimniecības tīkls”; “perspektīva vidusskola” u.c., jo šādi formulējumi rada augstu politiskās korupcijas risku.
“Likumprojekta anotācijā nav iekļautas un aprēķinātas pašvaldību gaidāmās izmaksas sakarā ar ATR un kāda būs to ietekme uz pašvaldību budžetiem. Tas atbilst visiem zināmajam teicienam par ratiem, kurus jūdz zirgam priekšā, jo reforma pagaidām paredzēta bez precīza aprēķina, kāda būs tās ietekme uz katras jaunveidojamās pašvaldības budžetu, tātad nav apzinātas sekas un ietekme, ko radīs projekts,” pauda LPS pārstāve.
Tāpat LPS prasa papildināt likumprojekta anotācijas sadaļu “VI. Sabiedrības līdzdalība un komunikācijas aktivitātes” ar konkrētu pašvaldību priekšlikumu un iebildumu uzskaitījumu, atbilžu un konsultāciju skaitu, kas sniegtas, iedzīvotāju aptauju rezultātiem, kā arī anotācijai pievienot visus pašvaldību domju lēmumus par administratīvi teritoriālo reformu. Šobrīd jau daudzās pašvaldībās notikušas aptaujas un pieņemti domju lēmumi par ATR, kas neatbalsta reformu šādā variantā, kā arī vairāki novadi gatavojas griezties Satversmes tiesā.
Pašvaldību savienība uzskata, ka likumprojekts neatbilst Latvijas Republikas Satversmes 1. un 101. pantam, Eiropas vietējo pašvaldību hartas 5. pantam un Eiropas Padomes Ministru komitejas rekomendācijām dalībvalstīm par vietējo un reģionālo iestāžu robežu un/vai struktūras reformu procesiem ietverto labas pārvaldības principu ievērošanu, un par to informēs likumprojekta tālākos izskatītājus – Saeimas deputātus.
LPS padomniece Ivita Peipiņa pēc MK sēdes secināja, ka diemžēl gan VARAM ministrs, gan arī premjers sēdē vairākkārt uzsvēra, ka pašvaldībām jānodrošina saviem iedzīvotājiem labi pakalpojumi, kas esot galvenais reformas uzdevums. Tāpēc politiķiem atkal un atkal jāatgādina, ka pašvaldība nav pakalpojumu sniedzēja, bet gan pašu valdība, kas savā teritorijā gādā par labāku, ērtāku un saturīgāku dzīvi un teritorijas attīstību, turklāt atbilstoši demokrātiskiem procesiem un iedzīvotāju līdzdalībai.”
