Turpinoties diskusijām par Veselības aprūpes likumprojektu, Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēdē nolemts apvienot Veselības ministrijas un Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības piedāvātos likumprojektus vienā un virzīt apstiprināšanai Saeimā steidzamības kārtā.

Lai arī iepriekš izskanējusi iecere veselības nozarei veidot divus atsevišķus likumprojektus – vienu, kurā tiek noteikts finansējuma palielinājums nozarei nākamajiem gadiem un mediķu atalgojuma paaugstināšanās, bet otru ar veselības apdrošināšanas sistēmas tehnisko pusi, šodien nolemts, ka Veselības ministrijas un arodbiedrību piedāvātie varianti ir jāapvieno vienā projektā.

Ministru prezidents Māris Kučinskis sacīja, ka sanākušās padomes Veselības aprūpes nozares apakšpadomei līdz 8.septembrim jārod vienošanās par kompromisa variantu, lai līdz 1. janvārim varētu pieņemt Veselības aprūpes likumprojektu.

Veselības ministrijas iecere paredz, ka pakalpojumu grozs būtu sadalīts sociālā nodokļa nemaksātājiem un maksātājiem. Minimālajā grozā tiktu iekļauta neatliekamā palīdzība, ģimenes ārsta pakalpojumi, aprūpe grūtniecēm, un apkārtējos apdraudošo slimību diagnosticēšana un ārstēšana. Savukārt pilnais pakalpojumu grozs, plānveida palīdzība, būtu pieejama visiem nodokļu maksātājiem.

Ministrija iecerējusi, ka tie, kas neveic sociālās apdrošināšanas iemaksas, valsts apmaksātu medicīnu varēs saņem, veicot iemaksas 1% apmērā no minimālās algas nākamgad, bet 5% – 2020.gadā.

Veselības ministre Anda Čakša norāda, kā valsts veselības apdrošināšanas sistēmā varēs iekļauties tie, kas neveic sociālās apdrošināšanas iemaksas: “Veselības apdrošināšanas iemaksas šobrīd ir pakāpeniski ieliktas, palielinot trīs gadu periodā, lai veicinātu šīs sistēmas iedzīvināšanu. 2018.gadā, lai cilvēks varētu pieteikties sistēmai, būtu jābūt veiktām šīm iemaksām 1% no minimālās mēnešalgas.”

Jau vēstīts, ka Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) sēdē tika pieņemts lēmums atbalstīt valdības sagatavoto nodokļu reformas projektu ar nosacījumu, ka reformas ietvaros tiks paredzēts tāds veselības aprūpes nozares valsts finansējuma pieaugums, kas 2020. gadā nodrošina veselības aprūpes valsts finansējumam vismaz 4% no IKP. Tāpat tika nolemts, ka finansējuma pieauguma ietvaros ir jāplāno būtisku darba samaksas pieaugumu nozares darbiniekiem, un abi minētie nosacījumi jānostiprina ar jaunu likumu par veselības aprūpes finansēšanu.

Mediķu arodbiedrības vadītājs Valdis Keris norāda, ka ministrijas izstrādātās normas ar viņiem nav apspriestas un var būt enkurs likumprojekta raitai virzīšanai. Viņš uzskata, ka likumprojektā svarīgākais ir garantijas veselības nozares finansējuma pieaugumam.

Foto: StockSnap/https://pixabay.com/en/users/StockSnap-894430/https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/