Divas lietas, ko sola gandrīz visas partijas ir atņemt atbalsta maksājumus “Latvenergo” TEC 2 un rīkot padziļinātas pārbaudes uzņēmumos, kas pelna ar dārgās zaļās enerģijas ražošanu. Bet daži no partiju piedāvājumiem ir gluži fantastiski, solot piedzīt visu naudu, kas desmit gadu laikā samaksāta uzņēmējiem, vēsta TV3 raidījums “Nekā personīga”.

Janvāris pirms pieciem gadiem sākās ar krīzi “Liepājas Metalurgā”. Uzņēmums vērsās pie “Latvenergo” un valdības. Iemesls – dramatisks lēciens OIK maksājumā. 2013. gadā “Metalurgam” tas bija 13 miljoni eiro – aptuveni tik, cik uzņēmums par OIK maksāja pēdējos trijos gados kopā. Metālapstrādes milža bankrotu līdzās akcionāru šaubīgajiem un neapdomīgajiem darījumiem būtiski ietekmēja arī dārgā elektrība.

Pēdējā gadā Ekonomikas ministrijas rīcība, pārvērtējot OIK sistēmas godīgumu un ietekmi uz uzņēmēju spēju konkurēt, bijusi gausa. 2017. gada 15. oktobrī “Nekā personīga” pirmo reizi stāstīja par dīvainajiem zilajiem konteineriem, kas uz īsu brīdi parādījušies vairākās vietās Latvijā. Tie tika uzdoti par strādājošām elektrības stacijām, kas uzņēmējiem ļāva šmaukties, lai nezaudētu dāsno valsts atbalstu. Kopš oktobra Ekonomikas ministrija pārbaudījusi tikai 40 stacijas. Atļaujas atceltas 26.

Pusgadu pēc “Nekā personīga” atklātajām OIK krāpniecības shēmām Ekonomikas ministrija nodibina darba grupu, kam līdz augusta sākumam bija jāgatavo priekšlikumi OIK sistēmas izmaiņām. Augusta vidū to skatīja valdība un nolēma, ka priekšlikumi jāuzlabo līdz septembrim. Un nu skaidrs, ka OIK problēmas risināšana būs nākamās Saeimas un valdības jautājums.

“Jaunās Vienotības” Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens piedāvā piecu soļu plānu, ko varot īstenot ne ātrāk kā trijos gados. Tiek solīts uz diviem gadiem ieviest subsidētās elektroenerģijas nodokli. Tad – jaunas prasības biogāzes stacijām, reformēt jaudas maksājumus, elektrības ražotājiem izsniegt zaļos sertifikātus. Galvenais esot izvairīties no dārgām tiesvedībām.

“Šobrīd runājam, ja pagājušajā gadā bija 260 miljoni, tad OIK atlikums varētu būt 40-50 miljoni, tas ir tas, ko mēs arī prezentējām. Un arī tā sadaļa tiktu iepirkta uz tirgus noteikumiem. Ir divi scenāriji – zaļā sertifikāta scenārijs. Tas ir līdzīgi kā biodegvielai pievienota klāt un tad tirgotāji to iepērk. Otrs scenārijs, kas ir populārāks Eiropā – tā saucamais “feed in tariffs”, kur relatīvi nelielu subsīdiju saņem ražotāji, bet viņi tā pat tirgo enerģiju, cik viņi efektīvi var pārdot. Trīs gadi ir… Mēs darba grupā pētījām alternatīvu. Ja mēs apturam un noraujam stopkrānu, mēs ieraujam valdību iespaidīgās tiesvedībās. Teiksim tā – starp 200 un 500 miljoniem es paredzētu tiesvedību,” norādīja ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (JV).

Visradikālāk vērsties pret OIK saņēmējiem piedāvā “Saskaņa”, “KPV LV” un arī Jaunā Konservatīvā partija. “Saskaņa” un “KPV LV” domā, ka līdz šim izmaksāto naudu var uzskatīt par neatļautu valsts atbalstu, kas līdz pagājušajam gadam neesot bijis saskaņots ar Eiropas Komisiju. Tāpēc 10 gados samaksāto var no uzņēmējiem piedzīt.
“KPV LV” Ekonomikas ministra kandidāts Didzis Šmits norādījis, ka tas, kas būtu jāizdara valdībai kā pirmais solis – jāinformē rakstiski, formāli OIK saņēmēji no 2007. gada līdz 2017. gada 24. aprīlim, ka atbalsts izmaksāts prettiesiski. Un izejot tālāk no ES tiesībām valstij nav citu alternatīvu, (tas nav – gribam vai negribam) kā piedzīt šo naudu atpakaļ.

“Saskaņas” ekonomikas ministra kandidāts Ivars Zariņš uzskata, ka Ekonomikas ministrija aizstāv tikai dārgās elektrības ražotājus. Daudz aktīvāk jārīko pārbaudes un jāizmaina atbalsta maksājumu apjoms, kas pēc Eiropas komisijas aprēķiniem Latvijā esot piecas reizes augstāks nekā Igaunijā.

“Saskaņas” Ekonomikas ministra kandidāts Ivars Zariņš norāda: “Pārbaudām visus OIK saņēmējus. Kā viņi ir izpildījuši atbalsta nosacījumus. Ja tu atbalsta nosacījumus neesi pildījis, tev nepienākas atbalsts. Vēl vairāk – tur iznāktu daudzi miljoni, kurus mēs varētu no viņiem atgūt atpakaļ, jo viņiem nepienākas atbalsts, ja tu neizpildi atbalsta nosacījumus. Tas ir elementāri. EM to nedara. To sen varēja izdarīt. Tā vietā, lai taisītu darba grupu, kas trīs mēnešus strādāja bezjēdzīgi un neko nav sagatavojusi, pa šo laiku varēja visas šīs pārbaudes veikt. Paņemt tos 80 miljonus, ko EM piedāvāja iebarot “OIKistiem” un no šiem 80 miljoniem varēja paņemt vienu un pa vasaru viņi visi sen būtu pārbaudīti un iespējams OIK stāsts mums jau būtu atrisināts.”

Jaunā Konservatīvā partija rosina piemērot līdzīgu praksi kā Eiropas fondu naudas maksājumos. Naudu atprasīt, ja tiek pierādīts, ka uzņēmēji strādājuši negodīgi. Un vēl – pārtraukt atbalsta maksājumu “Latvenergo” TEC 2 stacijai.

“Valdība ir pieņēmusi lēmumu, ka nākošos 11 gadus mēs kā patērētāji turpināsim maksāt 689 miljonus eiro kā valsts atbalstu TEC2 “Latvenergo”. (…) Tad šis atbalsts ir jāpārtrauc nekavējoties. Vēl ko var pieminēt – Sadales tīkla un Augstspriegumu tīkla izmaksu pamatīga revīzija. Viņu komponente OIK ir ļoti liela – 30% un tā ir augstākā Baltijas valstīs,” uzskata JKP Ekonomikas ministra kandidāts Gatis Eglītis.

“Attīstībai/Par!” un Reģionu apvienība arī iesaka pārtraukt OIK maksājumu par TEC2 staciju iekasēt no elektrības lietotājiem, bet finansēt to no valsts budžeta. Reģionu apvienība tam naudu sola atrast auditējot valsts iestāžu rīkotos konkursus un iepirkumus. “Attīstībai/Par!” ir piezemētāks plāns – rīkot stingras pārbaudes, samazināt OIK uzņēmēju peļņas procentu, atjaunot subsidētās elektroenerģijas nodokli,

“Šī sistēma ir atceļama ātri, bet pakāpeniski ar daudz dažādiem instrumentiem gan veicot auditus, gan pārceļot gāzes koģenerācijas saistības uz valsti, gan ieviešot subsidētās elektroenerģijas nodokli, gan dažādus citus pasākumus īstenojot OIK maksājumus iespējams samazināt līdz absolūtam minimumam. Iespējams pat likvidēt. (NP: Termiņš?) Tas ir jāizdara divu gadu laikā,” uzskata Latvijas Reģionu apvienības valdes loceklis Edvards Smiltēns.

“Vistuvākajā laikā atlasīt negodīgos komersantus un pārtraukt subsīdiju izmaksu viņiem. Ja viņi spēj darboties pēc tirgus nosacījumiem, lai viņi to dara, lai spēlē tirgū, biržā un darbojas. Bet subsīdijas mēs varētu viņiem nemaksāt. Nākamais ir tomēr vēlreiz pārskatīt subsīdiju apmēru. Jeb iekšējās peļņas normas. Un visbeidzot “Latvenergo”, kas saņem maksājumus par lielajām gāzes stacijām, kas ir samazināta vairākas reizes, bet principā “Latvenergo” varētu atteikties no pārējām saistībām un šobrīd TEC1 jau gandrīz ir beidzies, TEC2 saistības ir līdz 2022. gadam. “Latvnergo” ar viena gada peļņu varētu segt šīs saistības un pārtraukt saņemt subsīdijas. Tas būtu būtisks atspaids,” norāda “Attīstībai/Par!” vadītājs Daniels Pavļuts.

Mērens un vispārīgs piedāvājums kā rīkoties ir Nacionālajai apvienībai – arī viņi iesaka nenovirzīt naudu TEC2. Bet kopumā valdības jau sagatavotais plāns viņu prāt esot labs.

“Metodēm ir pieļauta situācijas, kas ir ļoti būtiski izkropļojusi Latvijas tautsaimniecību. Vairāki uz tirgu vērsti mehānismi būtu tas kas ir jādara. Jāskatās arī ilgtermiņā uz enerģētikas politiku. Ņemot vērā visas tās izmaiņas, kas ir paredzētas gan ar klimata politiku, gan ar nākotnes redzējumu. Diemžēl mums šobrīd šādas kopējas programmas enerģētikas attīstībā nav,” norādīja VARAM ministrs Kaspars Gerhards (NA).

Tikmēr ZZS pārmet “Vienotības” ministram pārāk lielo pretimnākšanu elektrības ražotājiem un uzskata, ka uzņēmēju kontroles palielināšana ļautu likvidēt negodīgi strādājošos

ZZS ekonomikas ministra kandidāte Dana Reizniece-Ozola uzsver, ka lielā mērā OIK var samazināt un to arī vajag darīt. “Manuprāt, tas darbs, kas līdz šim izdarīts nav pietiekams kontroļu veikšanā un arī peļņas normu ierobežošanā. Turklāt dažas darbības tiek tiešām uzdot jautājumus par to, kāpēc valsts mēģina nodrošināt labvēlīgākus nosacījumus OIK saņēmējiem. Agrāk bija norma par to, ka, ja uzņēmums ir solījis noteiktu apjomu saražot un to nepilda, licence tiek anulēta. Kamēr pagājušajā gadā šāda norma tika likvidēt,” norāda Reizniece-Ozola.

Kamēr politiķi plāno OIK reformas, izmeklētāji pēta, to, kas noticis kopš 2007. gada. Vairākus iesniegumus par iespējamiem pārkāpumiem saistībā ar ”zaļās” enerģijas ražošanu saņēmusi ģenerālprokuratūra. Bet neviens no iesniegumiem nav palicis prokuratūrā un nosūtīti Valsts policijai. Kā “Nekā personīga” apstiprināja policijā – Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldē ir uzsākti vairāki kriminālprocesi un resoriskā pārbaude saistībā ar OIK. Plašāk par izmeklēšanām policija nestāsta. Vien zināms, ka viena lieta ir par liela apmēra krāpašnu grupā. Cita lieta sākta par dokumentu viltošanu un izmantošanu mantkārīgā nolūkā.

Ģenerālprokuratūras atbilde “Nekā Personīga”: “Visi iesniegumi par iespējamiem pārkāpumiem saistībā ar ”zaļās” enerģijas ražošanu ir nosūtīti Valsts policijai. Vai un cik procesu ir uzsākts jāprasa Valsts policijas vadībai. Mūsu rīcībā šādas statistikas nav.”

Valsts policijas atbilde “Nekā Personīga”: “Valsts policijas Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldē ir uzsākti vairāki kriminālprocesi un resoriskā pārbaude saistībā ar OIK, par faktiem, kas norādīti vairākos iesniegumos – gan no Ekonomikas ministrijas, gan no Ģenerālprokuratūras pārsūtītajos deputātu iesniegumos. Kriminālprocesu ietvaros šobrīd tiek izmeklēti fakti par iespējamiem noziedzīgiem nodarījumiem pēc Krimināllikuma 177.panta trešās daļas par krāpšanu, ja tā izdarīta lielā apmērā vai ja to izdarījusi organizēta grupa un Krimināllikuma 275.panta otrās daļas par dokumenta viltošanu un izmantošanu, ja tas darīts mantkārīgā nolūkā personu grupā.

Izmeklēšanas laikā iegūstot pierādījumus, var tikt konstatēti arī citu noziedzīgu nodarījumu sastāvi. Izmeklēšanas gaitā ierosinātajos kriminālprocesos notiek aktīva sadarbība ar dažādām valsts iestādēm, tiek saņemta pieprasītā informācija un veiktas citas nepieciešamās procesuālās darbības. Izmeklēšanas interesēs plašāku informāciju šobrīd sniegt nevaram.”

Foto: Pixabay