Nostāsta motīvs nav svaigs, bet šoreiz tas pasniegts skaitliski un ar atsauci uz Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) «izmeklēšanai tuvu stāvošiem avotiem».
Pēc KNAB versijas, laikraksta Diena pirkšana notikusi ar SIA Rīgas tirdzniecības osta (RTO) starpniecību. Šis uzņēmums tāpat piederot jau nosauktajām personām, kuru īpašumtiesības noformētas uz dažādu starpniekfirmu vārda. Viens no RTO līdzīpašniekiem ir tā valdes priekšsēdētājs Ralfs Kļaviņš, kuru A. Šlesers pārliecinājis iesaistīties darījumu finansēšanā. Argumenti bijuši tādi, ka Diena esot politiskos procesus ietekmējošs resurss, ar kura palīdzību varot ietekmēt Saeimas vēlēšanu rezultātus un tālāk amatu dalīšanu valdībā, kā arī Rīgas brīvostā. Savukārt no šādi ieceltām amatpersonām ir atkarīgi lēmumi, kas nosaka arī RTO biznesa ienesīgumu. RTO vismaz pagājušajā gadā uzturējusi Dienu, kas gadu pabeigusi ar vairāku miljonu latu zaudējumiem.
Deklarētā versija par Dienas īpašniekiem ir tāda, ka 51% kapitāla pieder Viesturam Koziolam, bet mazākumakcionāri esot Roulendu ģimene Lielbritānijā. Vismaz ārzemnieku iesaistīšanās zaudējumus nesošā uzņēmumā jau sen ir izpelnījusies ironisku attieksmi. Neticība šādam īpašnieku sastāvam bija vismaz labs iegansts, kāpēc Dienas redakcija sašķēlās un daļa bijušo avīzes darbinieku sāka izdot žurnālu Ir, raksta NRA.lv.
V. Koziols vakar turpināja uzturēt spēkā šo versiju. Dienas interneta portālā parādījās viņa apgalvojumi, ka viņš esot Dienas galvenais īpašnieks ar mērķi kļūt par tās vienīgo īpašnieku. «Nedaudz jau sāku pierast, ka tieši pirms abonēšanas kampaņas sākuma notiek dažādi pasākumi, kas nav pārāk draudzīgi mūsu uzņēmumam. Vai tā tiešām ir nejaušība?» klāstīja V. Koziols.
Pēc KNAB versijas, Dienas uzturēšana notikusi ar nosacījumu, ka V. Koziols apsolījis A. Šleseram redakcijas darbā «ievērot sarkanās līnijas» attiecībā uz laikraksta Diena slēpto īpašnieku interesēm, lai par tiem neparādītos vismaz pārāk negatīvas publikācijas. «Esmu regulāri diskutējis ar redaktoriem par visdažādākajām tēmām un notikumiem, bet ar to mana ietekme uz saturu ir aprobežojusies,» savā publikācijā atbildēja V. Koziols.
Par redakcijas neatkarības garantu sevi ir pozicionējis ne avīzes galvenais redaktors Ilmārs Znotiņš, bet izdevniecības Diena galvenais redaktors Guntis Bojārs. Arī viņš vakar nāca klajā sava izdevuma interneta versijā: «Ja arī KNAB izmeklēšana tiešām apliecinās šobrīd publiski izskanējušo neoficiālo informāciju, ka laikrakstu Diena savulaik iegādājušies trīs kungi – Aivars Lembergs, Ainārs Šlesers un Andris Šķēle –, tad varu droši apgalvot, ka tas nav bijis viņu patīkamākais pirkums, ka viņu varbūtējie sapņi par savu paklausīgo Dienu ir sen jau pārvērtušies murgos. Neviens politiskais spēks, kas bijis saistīts ar šiem kungiem, nekad nav guvis jelkādas politiskās dividendes.» Vakar G. Bojārs gan telefoniski nebija pieejams, lai varētu dalīties ar daudzus interesējošu pamācību, kā krīzes laikā saņemt finansējumu, ko tērēt pēc saviem ieskatiem.
Pietiek.com publikācija sakrita ar ventspilnieka A. Lemberga uzstāšanos Rīgā citu jautājumu dēļ. Tas deva iespēju saņemt viņa atbildi, ka nekādu Dienas akciju viņam neesot. «Ja man būtu akcijas, tad tur [Dienā] viss būtu kārtībā,» teica A. Lembergs, ar to droši vien domājot laikraksta finansiālo stāvokli. Viņa iespējamie kompanjoni no saziņas izvairījās, kas arī ir saprotami pēc tam, kad apstiprinājusies viņu telefonsarunu noklausīšanās.
