Der Spiegel, atsaucoties uz avotiem Grieķijas valdībā, vēstīja, ka Grieķijas finanšu situācija Atēnām liek apsvērt iespējas no jauna pāriet uz savu nacionālo valūtu. Par šo jautājumu, kā arī par Grieķijas parādu pārstrukturēšanas iespējām it kā runāts pagājušajā piektdienā Luksemburgā notikušajā piecu eirozonas valstu – Vācijas, Francijas, Itālijas, Spānijas un Grieķijas – finanšu ministru slepenajā sanāksmē. Izdevums vēstīja, ka Vācijas finanšu ministrs Volfgangs Šoible uz sanāksmi devies ar nolūku pārliecināt Grieķiju, lai tā eirozonu nepamet, jo pretējā gadījumā Grieķijas drahmu nāktos devalvēt līdz 50 procentiem, un Grieķijas valdības parāds, kas ņemts eiro, palielinātos vēl vairāk. Ar zaudējumiem rēķināties nāktos arī Eiropas Centrālajai bankai, kura ir aizdevusi Grieķijai naudu, raksta NRA.lv.
Grieķija paziņojusi, ka vēstītais par tās iespējamo izstāšanos no eirozonas «ne tikai ir pilnībā nepatiess, bet arī uzrakstīts nesaprotamā vieglprātībā, neskatoties uz to, ka šīs ziņas atkārtoti ir noraidījusi gan Grieķijas valdība, gan arī citas dalībvalstis». Grieķijas valdības izplatītajā paziņojumā teikts, ka raksts ir «ne tikai provokatīvs, bet arī bezatbildīgs», jo darbojas pret Grieķijas mēģinājumiem tikt galā ar krīzi un palīdz tikai finanšu spekulantiem.
Arī Luksemburgas premjerministrs un eirozonas finanšu ministru sanāksmes priekšsēdētājs Žans Klods Junkers kategoriski noliedz, ka tiktu pieļauta iespēja par Grieķijas izstāšanos no eirozonas. «Kas tāds ir muļķīga ideja, un šāds ceļš nekādā gadījumā nav tas, kuru mēs vēlētos iet,» viņš sacīja aģentūrai Reuters. «Mēs nevēlamies, ka eirozona uzsprāgtu bez iemesla.»
Neskatoties uz šiem noliegumiem, Der Spiegel publikācijai ir bijis finansiāls efekts – piektdien par vairāk nekā procentu kritās eiro vērtība pret dolāru, norāda finanšu resursu uzņēmuma Morgan Stanley valūtas analītiķis Rons Levens. Tanī pašā laikā viņš uzskata, ka publikācijas nozīme ir pārspīlēta. «Grieķijai no eirozonas izstāties būtu sarežģīti,» viņš sacīja BBC. «Nav tā, ka viņi rīt var vienkārši paziņot, ka aiziet no eiro.»
Lai cīnītos ar ievērojamo budžeta deficītu, pagājušā gada maijā Grieķija pieņēma starptautisko aizdevumu 110 miljardu eiro apmērā. Tomēr, neskatoties uz tēriņu ierobežojumiem un reformām, Grieķijas ekonomika vēl aizvien ir sliktā stāvoklī, un pastāv iespēja, ka Atēnas pieprasīs papildu līdzekļus. Pēdējo nedēļu laikā vairākkārt ir parādījušās baumas, ka Grieķija varētu nespēt izpildīt savas finansiālās saistības. Pagājušo gadu Grieķija noslēdza ar budžeta deficītu, kas līdzvērtīgs 10,5 procentiem no iekšzemes kopprodukta.
