Pašlaik vairākums politiķu ir vienādās domās, ka nepieciešamība samazināt nākamā gada valsts budžeta izdevumus par apmēram 390 līdz 450 miljoniem latu rezultēsies ar neizbēgamu nodokļu paaugstināšanu un viens no pirmajiem varētu tikt paaugstināts nekustamā īpašuma nodoklis.
Lai gan Tautas partijas (TP) līderis Andris Šķēle kategoriski iebildis pret šādu ieceri, pārējās partijas pret nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) paaugstināšanu izturas ar lielāku izpratn.
Gatavi paaugstināt vairākus nodokļus
Kā jau vēstīts, Finanšu ministrija (FM) izstrādājusi vairākus scenārijus nodokļu politikas izmaiņām no 2011. līdz 2016. gadam. Viens no tiem dažādās variācijās piedāvā noteikt nekustamā īpašuma nodokli 1–2% apmērā no kadastrālās vērtības iepretī šābrīža likmēm, kas ir 0,1, 0,2 vai 0,3%.
Tāpat FM rosina apspriest iespēju paaugstināt pievienotās vērtības nodokli (PVN) vai atcelt tā samazinātas likmes, pārskatīt iedzīvotāju un uzņēmumu ienākuma nodokļa atvieglojumus, kā arī paaugstināt ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) neapliekamo minimumu vai pat ieviest progresīvo IIN sistēmu.
Šķēli uztraucot “sava kabata”
TP paziņojusi, ka tā kategoriski neatbalstīs NĪN paaugstināšanu. TP līderis Andris Šķēle uzskata, ka šāda ierosme apliecinot, ka “valdība aiz skaitļu tabulām neredz cilvēku”, jo plānotā nodokļa paaugstināšana vissāpīgāk skaršot tieši sabiedrības nabadzīgāko daļu. A. Šķēle uzsver, ka, pēc viņa domām, plānotās NĪN paaugstināšanas rezultātā nodokļa likme kāps līdz pat 15 reizes jeb par 1500%.
Tikmēr partijas Jaunais laiks vadītāja Solvita Āboltiņa uzskata, ka A. Šķēles kategoriskais tonis saistīts ne tik daudz ar rūpēm par tautas labklājību, cik ar personīgo ieinteresētību. S. Āboltiņa norāda: A. Šķēle un viņa biznesa partneri nekustamā īpašuma “burbuļa laikā” esot iegādājušies daudzus īpašumus, kas pašlaik stāvot tukši, un politiķis nevēloties par tiem maksāt lielus nodokļus. “Šķēle nodarbojas ar populismu. Nevajag cilvēkus baidīt,” sacīja S. Āboltiņa. “Tiek piedāvāta progresīva NĪN nodokļa piemērošanas sistēma, kas nozīmētu, ka turīgie cilvēki un spekulanti tik tiešām maksās vairāk, bet vienīgā mājokļa īpašniekus nodokļa izmaiņas skars mazāk. Tās, manuprāt, būtu vismazāk sāpīgas izmaiņas.”
Tiesa, politiķe neslēpa, ka ar NĪN paaugstināšanu, kas budžetam ļautu papildus iekasēt aptuveni 60 miljonus latu, varētu nepietikt, jo kopumā nepieciešama aptuveni 400 miljonus latu liela konsolidācija. Tādēļ sāpīgas izmaiņas, visticamāk, skars arī sociālo jomu. “Pensija netiks samazinātas,” solīja S. Āboltiņa, “taču būtu jāsakārto pabalstu sistēma.” Tas varētu nozīmēt, ka tiks mainīta kārtība, kad cilvēki vienlaikus saņem vairākus pabalstus.
Aicina ātrāk informēt sabiedrību
Tam, ka NĪN paaugstināšana varētu būt vismazāk sāpīga, sarunā ar Neatkarīgo piekrita arī Zaļo un Zemnieku savienības Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis, kā arī kādreizējais ekonomikas ministrs, partijas Sabiedrība citai politikai priekšsēdētājs Aigars Štokenbergs.
A. Brigmanis uzsvēra: “Skaidrs, ka no nepatīkamiem soļiem mēs neizbēgsim. Nevajag muļķot cilvēkus, tādēļ jau tagad ir skaidri jāpasaka – diezgan droši, ka nākamgad nodokļi tiks celti un pats nesāpīgākais varētu būt NĪN kāpums iepretim, piemēram, PVN paaugstināšanai, kas atstātu graujošu iespaidu uz Latvijas ekonomiku.” A. Brigmanis arī atgādināja: “Aicinām premjeru par šīm lietām runāt, jo ātrāk, jo labāk, pēc iespējas drīzāk publiskojot nākamā gada budžeta aprises.” Arī A. Štokenbergs pauda uzskatu, ka NĪN progresīvā sistēma vairāk skaršot nekustamā īpašuma spekulantus un turīgo slāni, kamēr PVN paaugstināšanai būtu daudz lielāka ietekme uz katras ģimenes budžetu un ekonomiku kopumā.
Autors: Ilze Zālīte / NRA.lv
