Šīs nedēļas sākumā darbu Vecrīgā pārtrauc amatnieku darbu veikaliņš/leļļu darbnīca “Ciku caku”. “Valsts mūs soda par to, ka atbalstām amatniekus,” uzskata SIA “Latvju Lietas” īpašnieks Dainis Geidmanis.

“Pēc trīs gadu smaga darba un neatlaidīgas cīņas par pastāvēšanu, paziņojam, ka ar pirmdienu, 01.10.2018. veram ciet mūsu CIKU CAKU veikalu- leļļu darbnīcu. Veikalu atvērām tieši pirms 3 gadiem, lai veicinātu mūsu leļļu noietu un atbalstītu to ar latviešu amatniecības un mākslas izstrādājumu pārdošanu,” sociālajā tīklā “Facebook” paziņojis SIA “Latvju Lietas” īpašnieks Dainis Geidmanis.

Veikals atrodas vienā no dzīvākajām gājēju ielām Vecrīgā, ir iekļauts starptautiskajos tūrisma ceļvežos, maršrutā RIGA CRAFT ROAD, ko atbalsta Live RIGA un Latvijas Nacionālais kultūras centrs. Metāla trīsritenis pie veikaliņa durvīm bija kļuvis par vienu no populārākajiem fotografēšanās objektiem un skaistu Rīgas vizītkarti. Veikala mērķgrupa bija pusmūža un vecāki ārvalstu tūristi, kas novērtē augstvērtīgu roku darbu un tautas mākslu.

“Lietojām modernu UCS kases un noliktavas uzskaites sistēmu ar svītrkodiem un centīgi maksājam visus nodokļus. Šajos gados 160 500 eiro jeb vidēji 4450 eiro mēnesī esam samaksājuši amatniekiem visā Latvijā, 32 319 eiro dažādos nodokļos un 49 622 eiro par īri. Pie dubultā uzcenojuma (parastais Vecrīgas uzcenojums ir 100%) klāt pievienotais nodoklis amatniekiem, kas nav PVN maksātāji, iznāk 42% no preces iepirkuma cenas. Graujoši ir arī tas, ka ar 2018. gadu amatniekiem Iedzīvotāju ienākuma nodoklis ir jāmaksā avansā par nākamo gadu – “valsts drošībai”, ja nu viņi gūs kādus ienākumus. Pēdējā pusgada laikā sajutām, ka tas spiež amatniekus aiziet “pagrīdē” vai vispār pārtraukt darbību nozarē. Vasarā, kad tūristu ir visvairāk, nevarējām nodrošināt veikalu ar precēm, lai iekrātu telpu nomai ziemā. Šī situācija grauj cilvēku morāli un visu tautas mākslas nozari kopumā,” uzskata veikala īpašnieks.

Viņš aicina Rīgas pašvaldību izveidot Vecrīgā Amatu māju, kā tas jau sen noticis citās Latvijas pilsētās, kur tūristi var apciemot amatnieku darbnīcas un iegādāties viņu darinājumus.

“No mūsu 209 piegādātājiem 148 ir amatnieki un mākslinieki, kas nav PVN maksātāji, kuriem mūsu darbības laikā esam samaksājuši 101731 eiro bez PVN, bet 61 piegādātājiem PVN maksātājiem – kopā 58 479 eiro plus PVN,” norāda veikala īpašnieks.

Skaidrojot, kā veidojās nodokļu parāds, Geidmanis norāda, ka “ja ražošanai no piegādātājiem iepērkam materiālus par 100 eiro+PVN, bet izveidoto preci pārdodam par 200 eiro+PVN, tad mūsu pievienotā vērtība ir 200-100=100 eiro un mums par to valstij ir jāmaksā 21 eiro (21% PVN). Savukārt, ja mūsu izejmateriālu piegādātājs nav PVN maksātājs, kādi ir vairums amatnieku, mēs iepērkam par 100 eiro bez PVN, un loģiski būtu pārdot par 100 eiro (iepirkuma cena) plus 100 eiro (mūsu pievienotā vērtība) plus 21% (PVN no mūsu pievienotās vērtības) t.i. 100+100*1.21. Bet PVN likums mūs spiež pārdot par 242 eiro un valstij PVN nodoklī samaksāt 42 eiro (42% no mūsu pievienotās vērtības). Faktiski valsts mūs soda par to, ka atbalstām amatniekus – pārsvarā gados vecus cilvēkus un ģimenes ar bērniem laukos. Aprēķinātais vidējais gada apgrozījums 81% amatnieku bija mazāks par 100 eiro,” pauž Geidmanis.

“Trijos darbības gados esam PVN nodoklī samaksājuši 21 363 eiro par “ pievienoto vērtību”, kuru mēs patiesībā neesam pievienojuši. Šī summa būtu pietiekama, lai uzņēmums atpelnītu sākotnējo 17 000 eiro ieguldījumu, un pat nestu peļņu, turpinot dot darbu veikala vadītājai un 209 amatniekiem visā Latvijā, un valstij turpinātu maksāt nodokļus. Tagad ar skumju sirdi slēdzam veikalu ar vairāk kā 5000 eiro lielu PVN parādu,” norāda veikala īpašnieks.