Vērtējot gaidāmo reformu Latvijas nodokļu sistēmā, kā visvairāk vajadzīgās pārmaiņas Latvijas iedzīvotāji min neapliekama minimuma palielināšanu (46%) un nodokļu diferenciāciju atkarībā no ienākumiem, paredzot to progresivitāti (81%), liecina Swedbank Finanšu institūta šā gada aprīlī veiktā Latvijas iedzīvotāju aptauja.
“Valdības plānotā Latvijas nodokļu sistēmas reforma skars ikvienu Latvijas iedzīvotāju, tāpēc vēlējāmies noskaidrot – ko cilvēki visvairāk sagaida un vēlas izmainīt nodokļu jomā. No atbildēm redzams, ka iedzīvotāju atbildes kopumā vērstas uz sociālās nevienlīdzības mazināšanu, kas ir viens no šīs reformas mērķiem. Vienlaikus arī liels izaicinājums, kas skar ekonomikas veicināšanu, nodokļu iekasēšanas efektivitāti un ēnu ekonomikas mazināšanu. Pozitīvi ir tas, ka virkne jau sen apspriestu, bet nerisinātu jautājumu nodokļu jomā, tagad tiek apskatīti plašākā kontekstā, tiek piedāvāti konkrēti risinājumi, lai paaugstinātu Latvijas ekonomikas konkurētspēju un mazinātu nevienlīdzību,” saka Reinis Jansons, Finanšu institūta vadītājs.
Atbildot uz jautājumu, kādas izmaiņas darbaspēka nodokļos būtu nepieciešamas visvairāk, 46% respondentu minējuši ar nodokli neapliekamā minimuma palielināšanu, bet 35% – iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) samazināšanu. Atbalstu neapliekama minimuma palielināšanai biezāk pauž̌ iedzīvotāji vecuma pēc 50 gadiem un laukos dzīvojoši cilvēki. Retāk to minējuši gados jaunie iedzīvotāji un cilvēki ar salīdzinoši zemākiem ienākumiem. Savukārt IIN samazināšanu visvairāk sagaida gados jaunāki iedzīvotāji.
81% iedzīvotāju pauduši atbalstu nodokļu diferenciācijai atkarībā no ienākumiem, paredzot to progresivitāti. Tam, ka cilvēkiem ar augstākiem ienākumiem nodokļi būtu augstāki, pilnībā piekrīt 46% respondentu un daļēji to atbalsta vēl 35% respondentu. Progresīvā nodokļa atbalstam ir tendence pakāpeniski pieaugt, palielinoties respondentu vecumam. Bet tas sarūk, pieaugot respondentu ienākumiem.
Pētījums liecina, ka atbalsts citām iespējamām izmaiņām nodokļu politika ir būtiski zemāks. Vien 6% respondentu pauž atbalstu sociālā nodokļa samazināšanai, 4% – atvieglojumu palielināšanai par apgādājamajiem, 3% iestājas par citu atvieglojumu palielināšanu.
Par sagaidāmajām izmaiņām uz iedzīvotāju maciņiem Reinis Jansons skaidro: “Kopumā, vērtējot paredzētās nodokļu reformas, mājsaimniecību maciņos tās iezīmēsies ar pluss zīmi. Ieguvumi skars gan mazāk atalgotas, gan arī turīgākas mājsaimniecības. Tiek paredzēta minimālās algas celšana no 380 uz 430 eiro, kas šo algu saņēmējiem ir ļoti laba ziņa. Papildus arī atvieglojumi par apgādībā esošām personām plānots celt no 175 uz 250 eiro, kā arī ievērojami celt diferencētā neapliekamā minimuma maksimālo apmēru no 130 uz 250 eiro nākamgad. Arī IIN likmei plānotas izmaiņas samazinot to no 23% uz 20%. Mazākas izmaiņas fiziski piedzīvos iedzīvotāji ar diviem un vairāk apgādājamiem, kuriem ir samērā zemi ienākumi. Piemēram, strādājošais ar diviem bērniem, kurš saņem ap 450 eiro oficiālu algu, jau šobrīd IIN nemaksā, jo esošie atvieglojumi ir lielāki par nodokļa bāzi. Tas nozīmē, ka šiem iedzīvotājiem plānotās izmaiņas finansiāli maciņu nepapildinās nemaz. Līdz ar to ir svarīgi vērtēt, kā palīdzēt iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem un apgādājamiem, piemēram, pārkvalificēties līdzīgi kā darba meklētājiem. Tāpat iedzīvotājus atšķirīgi skars limita noteikšana 600 eiro par medicīnas, izglītības un ziedojumu maksājumiem – lielai daļai iedzīvotāju, kuriem šie tēriņi ir lielāki par esošo limitu 215 eiro apmērā, būs liels ieguvums. Tomēr iedzīvotāju daļai, kurai ir bijuši lieli tēriņi par zobārstniecību vai operācijām, ar šo limitu var arī nepietikt. Šobrīd šiem izdevumiem limits nav noteikts. Vidēji gan deklarācijās iesniegtās summas par šiem bezlimita izdevumiem ir stipri zem 600 eiro, tomēr pieskaitot izglītības, medicīnas un ziedojumu summas, noteiktas limits jau tiek faktiski sasniegts. Otra būtiska izmaiņa skars uzkrājumu veidotājus, kuri iemaksas pensiju 3.līmenī un uzkrājošajā dzīvības apdrošināšanā gadā veic virs 2000 eiro. Ieguldītās summas virs šī limita nebūs attiecināmas uz attaisnotajiem izdevumiem. Lai arī lielākajai daļai šodienas uzkrājumu veicējiem šis limits ir pietiekami tāls, būtiski ir neradīt sajūtu, ka atvieglojumi par uzkrājumu veikšanu tiek limitēti vai ierobežoti. Šāds signāls samērā vāji krājošai sabiedrībai var iedragāt jau tā zemo motivāciju.”
Jau vēstīts, ka nodokļu reforma paredz ieviest divas iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) pamatlikmes – 20% ienākumiem līdz 45 000 eiro gadā un 23% ienākumiem virs 45 000 eiro gadā. Iecerēts būtiski paaugstināt ar IIN neapliekamo diferencēto minimumu uz 250 eiro mēnesī. Reforma paredz arī paaugstināt atvieglojumu par apgādībā esošām personām no 175 uz 250 eiro mēnesī. Reforma paredz arī daudzas citas izmaiņas.
Foto:Pexels/https://pixabay.com/en/users/Pexels-2286921//https://creativecommons.org/licenses/by/2.
