Speciālisti nenoliedz – ir pamats bažām, ka valsts pārvaldē var rasties nopietni robi. Ja ātri netiks rasts risinājums, kā apturēt aizejošo darbinieku straumi, esot apdraudēta iespēja kvalitatīvi īstenot gaidāmo Latvijas prezidentūru Eiropas Savienības (ES) Padomē, raksta Apollo.lv.

Politiķi un eksperti publiski ir minējuši mērķi – Latvijā nepieciešama maza un profesionāla valsts pārvalde. «Maza tā ir,» uzskata Valsts kancelejas (VK) Stratēģiskās analīzes departamenta vadītāja Eva Upīte. Bet vai profesionāla?

Tas ir sāpīgāks jautājums, jo pašlaik notiekot kurss pretējā virzienā. Agrāk par darbavietas maiņu izšķīrušies zemāk kvalificēti darbinieki, bet tagad aizejot speciālisti, kuri valsts pārvaldē strādājuši jau gadiem. Teju piektdaļa no aizgājušajiem darbiniekiem esot vadītāji. Vairākas iestādes uzsver, ka aiziet tieši «institucionālā atmiņa», cilvēki, kas uzkrājuši pieredzi. Turklāt neesot ko pieņemt vietā – konkursos uz vakancēm piesakoties neatbilstoši kvalificēti cilvēki, daudzi konkursi beidzoties bez rezultāta, vēsta laikraksts

Ministriju dati liecina, ka līdz oktobra vidum visvairāk uzteikumu saņēmusi Izglītības un zinātnes, Finanšu, Tieslietu, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības un Kultūras ministrija.

Finanšu ministrijas (FM) pārstāvis Aleksis Jarockis stāsta, ka uzteikumu plūsma nemazinās. Piemēram, pēdējā mēneša laikā uz FM personāldaļas galda nogūluši septiņi atlūgumi. FM izceļas ar to, ka no darba ministrijā aiziet daudzi vadītāji – privātais sektors, piemēram, bankas, apdrošināšanas kompānijas, uzņēmumi, šiem cilvēkiem varot piedāvāt labāku atalgojumu un mazāku darba apjomu.