Apstiprinot grozījumus Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā, valdība š.g. 23. augusta sēdē lēma, ka no š.g. 1. oktobra līdz 2023. gada 30. aprīlim juridiskām personām pilnībā tiks kompensēta elektroenerģijas sistēmas pakalpojuma maksa, t.i. visu sistēmas operatoru sadales un pārvades tarifa izmaksas (ieskaitot pievienotās vērtības nodokli). Kompensācija neattieksies uz valsts un pašvaldību iestādēm un tām juridiskajām personām, kurām tiek piemērots mājsaimniecību tarifs (piemēram, namu apsaimniekotājiem). Grozījumi likumā vēl jāapstiprina Saeimā.
“Jautājumus par konkurētspējas veicināšanas pasākumiem augstas inflācijas apstākļos esam vairākkārt pārrunājuši ar uzņēmējiem un uzņēmējus pārstāvošajām lielākajām organizācijām. Viens no priekšlikumiem bija elektroenerģijas sistēmas operatora sadales un pārvades tarifa kompensācija šajā apkures sezonā, kas komersantiem veido aptuveni 10% no elektroenerģijas izmaksām. Valdība šodien atbalstīja šo priekšlikumu, tādējādi uzņēmējiem un citām juridiskām personām tiks mazinātas kopējās izmaksas par elektroenerģiju. Būtiski papildināt, ka šis ir tikai viens no ieplānotajiem pasākumiem komersantu atbalstam līdz ar obligātā iepirkuma komponentes kompensēšanu un granta piešķiršanu energoietilpīgajiem komersantiem,” uzsver ekonomikas ministre Ilze Indriksone.
Juridisko personu elektroenerģijas rēķinos maksa par sistēmas pakalpojumiem veido aptuveni 10% no izmaksām (līdzās elektroenerģijas cenai, obligātā iepirkuma komponentei un pievienotās vērtības nodoklim. Maksu par sistēmas pakalpojumiem veido fiksētās maksas (maksa par pieslēguma nodrošināšanu, maksa par ievadaizsardzības aparāta strāvas lielumu, maksa par atļauto slodzi vai maksa par pārvades jaudas uzturēšanu) un mainīgās maksas (maksa par elektroenerģijas piegādi vai maksa par elektroenerģijas pārvadīšanu) summa.
Sistēmas pakalpojuma maksas kompensācija notiks pēc tā paša principa kā šā gada pavasarī – kompensācija juridiskām personām tiks piemērota automātiski to rēķinos. Sistēmas operatori (t.i., 10 sadales sistēmas operatori un 1 pārvades sistēmas operators) iesniegs rēķinu Būvniecības valsts kontroles birojam, kas kompensēs operatoriem radušās izmaksas (pavasarī to darīja Ekonomikas ministrija).
Aprēķināts, ka nepieciešamais finansējums šā atbalsta sniegšanai kopumā sastāda 123 577 867 eiro, t.sk.: atbalsta sniegšanai š.g. trīs mēnešos nepieciešami 52 961 942,91 eiro, savukārt 2023. gada četriem mēnešiem nepieciešami 70 615 923,89 eiro.
Straujo cenu kāpumu energoresursiem nosaka gan enerģētiskā krīze Eiropā, kas aizsākās jau pērnā gadā rudenī. Energoresursu cenu pieaugumu, it īpaši gāzes un elektroenerģijas cenu, ietekmējusi virkne faktoru gan piedāvājuma (zems ūdenslīmenis hidroelektrostacijās, vāja elektroenerģijas ražošana no alternatīvajiem avotiem), gan pieprasījuma pusē (nelabvēlīgie laika apstākļi pērn, augoša ekonomika un patēriņa pieaugums), gan Krievijas agresija Ukrainā, kas būtiski palielinājusi spriedzi energoresursu tirgū pasaulē. Saskaņā ar Ekonomikas ministrijas aplēsēm, elektroenerģijai, dabasgāzei, siltumenerģijai un cietajam kurināmajam kopā šogad cenas Latvijā varētu pieaugt par aptuveni 39%, kas kopējo patēriņa cenu līmeni ietekmēs par 3,8 procentpunktiem, savukārt degvielas cenu kāpums kopumā 2022.gadā varētu pieaugt par 40%, kas kopējo patēriņa cenu līmeni ietekmēs par 2,7 procentpunktiem.
