Jānis Platais atgriezies Latvijā finanšu ministra padomnieka statusā pēc ilgas darbošanās starptautiskās finanšu institūcijās, kas mērķtiecīgi savāc spējīgākos cilvēkus no visu valstu pārvaldes iestādēm.

Latvijas Republikas Finanšu ministrijas darbinieks J. Platais savas spējas apliecināja pagājušā gadsimta 90. gadu sākumā. Proti, viņš iestāstīja ļoti daudziem Latvijā, ka valsts budžetu veido iekasētie nodokļi. Arī viņa dēļ tas tagad šķiet it kā pašsaprotami jeb, no otras puses, neticami, ka pirms gadiem divdesmit cilvēki pret to uzstājās tikpat skaļi un nopietni, kā tagad pret eiro. Tā laika labajam tonim atbilda atgādinājums, ka ne jau tāpēc cilvēki uz barikādēm cīnījušies par brīvību, lai tagad atdotu savu naudu nezin kam nezin par ko. Atmiņā palicis pilnīgi nopietni izteikts jautājums, kāpēc jāmaksā apgrozījuma nodoklis, kā toreiz saucās PVN priekštecis, par telefona lietošanu, ja telefons taču negrozās – mobilie telefoni tobrīd pat prātā nenāca. J. Platais spēja uz tūkstošiem šādu jautājumu atbildēt ar nesatricināmu mieru, neizsmeļamu pacietību un valsts ministra autoritāti. Tolaik Finanšu ministrijā bija šāds amats, pēc kura tagad nav vajadzības, jo J. Platais visu atrisināja gadiem uz priekšu.

Lai patiešām kaut ko panāktu, ar runāšanu vien nepietiek. Pretnodokļu aktīvisti toreiz spēja vismaz vienu reizi mobilizēt Rīgas Centrāltirgus kontingentu demonstrācijai, attiecībā pret kuru mēģinājumi savākties uz preteiro demonstrācijām līdz šim bijuši daudz kuslāki. Savukārt policija bija vēl irdenāka nekā tagad. Toreizējās protesta akcijas palikšana bez sekām apliecina J. Platā spējas organizēt un darboties komandā, no kuras atgādināt gribas Aiju Poču un Vili Krištopanu. 90. gadu vidū Latvijā tika nostabilizēta pašreizējā sistēma, kurā tiesības nemaksāt nodokļus ir piešķirtas tikai bagātniekiem. Tā taču ir atzinība sistēmas spēkam, ka neapmierinātie ar šo sistēmu pat nemēģina to mainīt tiešā veidā, bet uzstājas pret eiro ar cerību vismaz tā bojāt bagātniekiem dzīvi. Citi draudi šādai dzīvei bija manāmi 2010. gadā, kad paklīda baumas, ka J. Platais tikšot saukts atpakaļ uz Latviju varbūt Ministru prezidenta, varbūt finanšu ministra amatā. Tolaik briesmas tika novērstas bez viņa klātbūtnes. Par savu tagadējo atgriešanos daudz pieticīgākā amatā viņš Neatkarīgajai teica, ka «pietiek pelnīt naudu, gribas darīt arī ko citu».

Finanšu ministrijas nolīgtā sociālo pētījumu firma Factum Group ir izmērījusi izejas līmeni J. Platā iesaistīšanai eiro propagandā: eiro atbalstot 38% iedzīvotāju un noraida 53%. Uzdevums ir apmainīt šos skaitļus vietām. Nav saprotams, kāpēc tas jāizdara, ja jau iedzīvotāju attieksme pret eiro nav starp oficiālajiem kritērijiem lēmumam par Latvijas atbilstību vai neatbilstību eirozonai.

Vakar J. Platais ļoti īsi izmēģināja eiro ieviešanas aizstāvību Rīgā un tūlīt devās uz Daugavpili. Publikas pārliecināšanu viņš sāk ar norādi, ka valdība piedāvājot sabiedrībai vienlaikus divus apgalvojumus «krīze beigusies» un «ieviešam eiro», bet sabiedrība tos uztver un noraida kā nedalāmu veselumu. J. Platais piekrīt visam par trūkumu Latvijā un tad apjautājas, ko tad cilvēki baidās zaudēt līdz ar latu.