Bezdarbnieku skaits, kuri ir pieteikušies simtlatnieku programmai, vēl gan ir visai ievērojams – kopumā par simt latiem jau strādājuši vairāk nekā 87 000 cilvēku, bet rindā gaida vismaz 50 000 bezdarbnieku. Neatkarīgās rīcībā ir arī informācija, ka no jūlija pašvaldībām vairs netiks piešķirti līdzekļi programmas nodrošinājumam, piemēram, simtlatnieku darba apģērbam vai darbarīkiem, raksta NRA.lv.
Lai gan simtlatnieku programma saņēmusi dažādus vērtējumus, izteikti arī apgalvojumi, ka tā ir darba tirgus kropļošana, jāsecina, ka citādi daudzi no bezdarbniekiem būtu vispār bez iztikas līdzekļiem, un programma, lai arī orientējas uz mazkvalificētiem darbiem, vēl precīzāk – tiek saukta par darba praktizēšanu ar stipendiju, tomēr dod iespēju kādu laiku strādāt.
Tā sauktā simtlatnieku programma turpināsies vēl līdz gada beigām, taču bezdarbniekiem stipendijas apmērs būs 80 latu. Valdība, izskatot jautājumu, nolēma papildus piešķirt 5,08 miljonus latu, kas ļauj aprīlī un maijā izveidot papildus 7135 darba praktizēšanas vietas. Pēc Nodarbinātības valsts aģentūras datiem, kopējais bezdarbnieku skaits, kas uzsākuši dalību projektā, līdz aprīļa vidum bija 87 077, bet rindā uz dalību projektā vēl gaida 49 690 bezdarbnieku. Piedalīties programmā var tikai reģistrētie bezdarbnieki, kas nesaņem bezdarbnieka pabalstu, kā arī vecuma pensiju priekšlaikus.
Lai arī projekta ietvaros pašvaldībās veido darba praktizēšanas vietas uz sešiem mēnešiem, tomēr no jūlija bezdarbnieku iesaistes laiks ar katru mēnesi saīsināsies – bezdarbnieki, kuri sāks strādāt no 1. jūlija, strādās tikai piecus mēnešus, augustā iesaistītie – četrus, bet septembrī – trīs. Neatkarīgās rīcībā esošā informācija liecina, ka no jūlija pašvaldības vairs nesaņems līdzekļus darba praktizēšanas vietu nodrošināšanai – darba apģērbam, aprīkojumam.
Simtlatnieku programmai gaidāms novērtējums, kurā vērtēs gan ieguvumus, gan zaudējumus (piemēram, pašlaik ik mēnesi vairākus desmitus simtlatnieku atbrīvo no darba dažādu pārkāpumu dēļ), bet programmas vietā, sākot no 2012. gada, plānots atsākt finansēt algotos pagaidu sabiedriskos darbus. Paredzēts, ka arī algotajos pagaidu sabiedriskajos darbos (tāpat kā darba praksēs pašvaldībās) bezdarbniekus nodarbinās darba vietās, kas sniedz sabiedrisko labumu – ārpus uzņēmējdarbības.
